Romāna galvenā varone ir arhitekte Dolkara, kuras saknes meklējamas tālajā un noslēpumainajā Tibetā. Viņa ir dzimusi un uzaugusi Šveicē, ģimenē tiek piekoptas budisma tradīcijas, taču viņas māte nekad nestāsta meitai par savu dzimteni un to, kāpēc tagad dzīvo trimdā. Tikai pēc tam, kad Dolkara uzzina par briesmīgajām rētām uz mātes ķermeņa un piespiež viņu runāt, Sonama atzīstas, ka pirms bēgšanas no Tibetas viņu, pavisam jaunu meiteni, darba nometnē nežēlīgi spīdzinājuši ķīniešu iekarotāji.
Pamazām mātes stāstījumā atdzimst pagātne – krāšņa un reizē arī briesmīga. Taču daudzi jautājumi paliek neatbildēti. Dolkara nolemj izzināt patieso dzimtas vēsturi, tādēļ viņa dodas uz Lasu. Ko viņa tur atradīs? Namu, kurā reiz dzīvojusi Dolkaras dzimta, vai tikai sapni par to? Vai viņa beidzot satiks savu lielo mīlestību, vai tikai tās ēnu?
Romāna vēstījums ir pārliecinošs līdz pēdējai lappusei, tas ir autentisks, dramatisks, kaislīgs. Nozīmīga vieta tajā atvēlēta mīlestībai, draudzībai un nodevībai. Spilgti un skarbi iezīmēts politiskais fons – Tibetas neatkarības zaudēšana un Mao Dzeduna „kultūras revolūcijas” nesēju zvērības, kas bija jāizcieš Dolkaras mātei un mātes vecākajam brālim un māsai, kad viņi vēl bija gandrīz bērni. Lasītājs neuzbāzīgi tiek iepazīstināts arī ar tibetiešu dzīvesveidu, ticību, paražām, raksturots, cik dažādi ķīniešu invāzija var ietekmēt pat vienas ģimenes locekļus – daži kļūst par apspiedēju līdzskrējējiem un denuncētājiem, kā, piemēram, Sonamas brālis, kurš idejas vārdā nodod pat savu māsu, citus nespēj salauzt ne nometnes, ne spīdzināšana, kā Sonamu.
Romānā ir arī bezgala skaisti Tibetas dabas tēlojumi. Darbs varētu patikt galvenokārt sievietēm, lai gan vietām ir nežēlīgs un briesmīgs. Romāns noteikti ir ieteicams cilvēkiem, kuri interesējas par Ķīnas un Tibetas attiecībām un par Austrumu kultūrām un reliģijām vispār, jo daiļdarbu par šo tematu līdz šim nav bijis daudz. Turklāt grāmata ir ļoti aizraujoša, to ir viegli lasīt un tai ir bagātīga valoda.

Tagi: Šveiciešu romāns, F.DeČesko