Godinot un atceroties brāļus Zvaigznīšus, bibliotēkas telpās ir izveidota neliela piemiņas izstāde, kurā var iepazīties ar brāļa Viļa autordarbiem, dzīvesstāstu, kā arī aplūkot viņa veidoto velnu!

Lizuma mājas lapā varat iepazīties ar Vilhelma Zvaigznīša autobiogrāfiju kā arī lasīt dažus viņa daiļrades darbus.

 

Brāļus Zvaigznīšus atceroties


... Jo stundā šajā par sapni viss tiek,

Kad puķes acis ver miegot,

Un vieglu roku uz pleca kāds liek,

Pats kļuvis par ēnu vieglo.

                                 (V.Zvaigznītis)

Ak tavu briesmīgu sapni! Kur nu sapnis, murgs... Redzu, ka taisni pāri tīrumiem no Kolaņģu puses nāk pasažieru vilciens un skaļi taurē. Apstājas pret bijušās Lizuma stacijas bagāžas šķūnīti un atāķē pasta vagonu. Tas viss Lizuma pastam. Stāvu izmisumā, jo skaidri zinu, ka visas mūsu bijušās pastnieces (Zibeņ’ Vilma, Kauliņ’ Vija, Vīzner’ Ženija un Lāča Lucija) sen jau mirušas. Manā sapnī vilciens taurēdams aiziet uz Tirzas pusi. Par laimi atsperu ratos no Pietu puses ar kolhoza zirgu brauc Zvaigznīšu Ervīns. Smaida vien un griež ratus pie vagona. Lai es ejot mierīgi mājās, jo viņi ar brāli visu sašķirošot. Tās kartiņas ar rozēm un daudz laimes vēlējumiem vedīšot tūlīt uz savu māju. Viņiem ar brāli drīz būšot liela jubileja. Gribu tā kā palīdzēt Ervīnam iecelt maisu ratos, bet pamostos spilvenā ieķērusies, un modinātājs beidz tarkšķēt. Brr! Mūsu tantīte vienmēr teica, ka sapnī miroņus redzēt esot uz atkusni. Taisnība gan! No jumta pil palāses, zīlīte ābelē tā velk, tā velk, kā zāģi vīlē, bet kalendārā vēl tikai februāra vidus. Kurzemes pusē vienā privātā zoodārzā Sveču dienā bija viens murkšķis pamodies, bet tūlīt ielīdis atpakaļ migā, jo nav redzējis savu ēnu.

Ja tā labi padomā, nu traki tiem vecajiem Kolaņģu Zvaigznīšiem senatnē ir gājis. Gaidījuši jau,  ļoti gaidījuši pirmo mantinieku. Būs arājs vai ganiņš. Kas būs, to saņems pirtiņā kā pieklājas. „Steidzies, Laima, steidzies, Dēkla, Pirtī mana līgaviņa!” Tā dzied tautasdziesmā. Bet te, kā no gaisa, divi puikas reizē. Bērnu saņēmēja Mīļā māte gana apjukusi pirts krēslā. Kurš bija pirmais, kurš otrais? Šūti krekliņi un jostiņas vienam, bet nu brēc divi sārti puikas. Tēvam arī būs lielāki izdevumi, gadatirgū divas cepures jāpērk, divi pastalu pāri jādarina. Jāsadomā, kur divējas kūmas izvēlēties. Būs gods Zvaigznīšu radiem, gan māmuļas Sinoles cienījamākiem radiņiem. Ja tā viss pareizi baznīcas grāmatās pierakstīts, tad ir bijis 1913. gada 23. februāris  pēc vecā stila, Vilhelms un Ervīns Zvaigznīši. Vēl nav sācies Pirmais pasaules karš. Vēl nav sākts būvēt Ieriķu – Abrenes dzelzceļš. Vēl cara tētiņš valda pār Krieviju un Vidzemes guberņu. Ir gan bijis Piektais gads, bet nopērtie dumpinieki savas rētainās muguras jau sadziedējuši.

Neskatoties uz visu to, Zvaigznīšu puikas aug, kā saka, griezdamies. Vēl viņi nezin, cik daudz prieka, bēdu un laimes stundu viņu Likteņa grāmatās pierakstīts. Kā izsenis pieņemts, viens zemnieka bērns manto dzimtās mājas. Pārējiem, ja rocība atļauj, iespējams paskoloties, mācīties derīgu amatu, iet iegātņos vai kalpu gaitās. Ervīns jau bērnībā vairāk vēroja, cik taisnu birzi velk tēvs sējas laikā.  Tikmēr Vilis mēdz aizsapņoties ganu gaitās, noganot stūri auzu laukam, kamēr domās pats sekoja mākoņu aitiņām zilajā izplatījumā. Vilis kādreiz rakstīja:

„Kā bagātas vārpas gadi krājas un zied.

Lai krājas, lai zied,

Vēl lauka mala tālu,

Vēl tālu ko iet.”

Zvaigznīšu puikām palaimējās ar skološanos. Tepat Lizumā pagastskoliņā skolotājs ir tēva brālis Aleksandrs Zvaigznīts. Arī Velēnas Draudzesskolā mācības pašķiras viegli kur audzēkņu mīlēts strādā ērglēnietis Jānis Bumbērs. Ervīns ar tēva svētību dodas uz Zemkopības skolu. Vilim palaimējas ar turīgu radinieku Rīgā. Ja Vilis beigs ganīt mākoņu aitiņas, bet solās nopietni studēt ķīmiju, radinieks Zvaigznīšu puikam solās studiju naudu gādāt. Bet Vili vilina arī mākslas studijas. Izvēle nav viegla. Vilis raksta pateicības vēstules vecākiem, skūpsta mīļās māmuļas sastrādātās rokas. „Simtu paldies par sviesta bļodiņu un par Gudrīštēva atvestām karašiņām. Biezpiena virsiņa gan jau appelējusi, bet, kad to noņem, tad tīri labi var ēst.”

Pa to laiku Ervīns Cēsu pusē iepazinis sava mūža visskaistāko un vismīļāko meiteni Ainu. Noskan kāzu zvani, un sārtvaidze, jaunā Zvaigznīša kundze lepni pastaigājas pa Lizumu abu brāļu pavadībā. Vilis savu sapņu princesi, šķiet, vēl nav saticis, kad kara kungi sāk rībināt kara bungas. Vilis, vēl īsti nebeidzis ķīmijas studijas, tike ierauts kara virpulī. Togad patriotisku jūtu vadīti aiziet daudzi Lizuma puiši ar dziesmu „Paliec sveika, baltā bērzu birze”. Dubļu un asiņu ķīmiskā formula Vilim jārisina 15. divīzijas sastāvā kā Tornas grāvracim tālajā poļu zemē. Vēlāk, pēc kara, būs jācieš pazemojums visu mūžu, ka nav turējis ieroci pareizajā saujā.

Kamēr Vilis karo, Ervīns tēva sētā pilda karalaikā uzliktās klaušas un nodevas. Tas viss tiks bargi novērtēts padomju varas laikā. 1945. gada janvārī Ervīns būs nevēlamo personu sarakstā un tiks notiesāts par Dzimtenes nodevību. Kad pēc 10 gadiem Ervīns atkal ieraudzīs tēva mājas, būs nosirmojis tāpat kā tā ābele Zemgaļu pagalmā. No vismīļākās meitenes Ainas būs palikušas tikai sāpīgas atmiņas

Visas vētras reiz norimst, visas brūces sadzīst. Ervīns visu mūžu balstīja savu romantisko brāli. Dēli gādīgām rokām loloja savu nevarīgo māmuļu līdz viņas pēdējai stundiņai. Ervīns strādāja kopsaimniecībā dažādus darbus. Kādu laiku bija pat kolhoza pastnieks. Gādāja, lai mājās vienmēr būtu kārtība, galdā silts ēdiens, pat kaķītim piena lāse un zivtiņa bļodiņā. Vilis maizīti pelnīja ceļu remontdarbos. Savu gara gaismu ielicis skulptūrās, stāstiņos, tēlojumos. Vilis vadījis ekskursijas pa Apsīšu Jēkaba tekām, nereti sacījis atvadu vārdus kapu kalniņā. Bijis zelta un sudraba kāzu goda vedējos, goda kūmās padomjlaika bērnības svētkos, aicināts kūmās kristībās. Radiem, draugiem mēdza dāvināt savus labsirdīgos, latviskos velniņus. Vēl un vēl. Atliek vien atcerēties viņa mūžīgā Dāvinātāja smaidu un sirsnīgo uzsaucienu: „Mīļie radiņi! Nu brīnišķīgi!”

2013. gada 8. martā apritēs 100 gadi kopš brāļu Zvaignīšu dzimšanas.

Ziņu sagatavoja:
Ausma Dimante

Tagi: Lizums, brāļi Zvaigznīši, velns