No 25. marta Līvānu novada Centrālās bibliotēkas Straumes zālē skatāma jauna mākslas darbu izstāde „Jāņa Gleizda mākslas aizsākumi.” Tā ir slavenā latviešu fotogrāfa J. Gleizda (1924.- 2010.) ceļojošā darbu izstāde , kas Līvānos pārstāvēta ar 39 fotogrāfijām.

 

Mākslinieka dzimtā puse ir  netālu no Rēzeknes — Ilzeskalna pagasta Vecgailumos.  Ar fotografēšanu J. Gleizds nodarbojās no 1951. gada.   No 1952. līdz 1994. gadam kā fotogrāfs mākslinieks strādāja Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūtā. Savas interesantākos mākslas darbus viņš radīja pagājušā gadsimta gadsimta  60- 80. gados.

Izstādes mākslinieks piedalījās no 1957. gada, viņa darbi publiski bija pieejami vairāk nekā 800 izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs. Fotomākslinieka darbs viņa dzīves laikā novērtēts  ar 170 medaļām, no tām 37 - zelta, 600 diplomiem, 18 kausiem un 28 Grand Prix.  1979. gadā māksliniekam piešķirts AFIAP tituls – Starptautiskās Fotomākslas federācijas mākslinieka nosaukums, bet 1985.gadā — nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukums. 1988. gadā Jānim Gleizdam piešķirts EFIAP goda nosaukums (ekselence), 1898.gadā - Mārtiņa Buclera prēmija. 1995. gadā Jānis Gleizds par nopelniem fotomākslā  saņēma Triju Zvaigžņu ordeni. Par viņu uzņemtas 2 dokumentālās filmas.

J. Gleizds pārsvarā strādāja melnbaltajā fotogrāfijā, perfekti pārvaldot sarežģīto, smalko un darbietilpīgo izohēlijas tehniku, kad 3–5 un vairāk dažāda blīvuma pelēko toņu izdalīšana no oriģinālā attēla dara to līdzīgu grafikas darbam. Mākslinieks ir izveidojis īpašu rokrakstu, kas pārliecinoši viņu atšķir no citiem fotogrāfiem.

J. Gleizds ir darbojies gan  ainavā, klusajā dabā un portretu fotogrāfijā, savos darbos atklājot gan   sievietes,  gan dabas skaistumu. Daudzu gadu garumā mākslinieks aizrautīgi fotografēja motokrosu Balvu trasē. Viņš ir izveidojis interesantu fotogrāfiju sēriju par motosacensībām

Fotovēsturnieks Pēteris Korsaks par mākslinieku saka”: Jānis ir vienreizēja un neatkārtojama personība, tāds cilvēks, kurš ir tik daudz pārcietis. Tie, kas nezina, kas nav redzējuši Jāni, Jānim jau nebija roku un kā viņš pielāgoja tādus instrumentus, lai viņš varētu fotografēt un taisīt tik smalkus darbus, kur cilvēkam ir abas rokas un viņš nespēj tādus uztaisīt kā Jānis taisīja tajā izohelijas tehnikā.”  

30. aprīlī plkst. 10.00 tikšanās ar izstādes kuratoru , Latgales fotogrāfu biedrības priekšsēdētāju  Igoru Pliču.

 

Ziņu sagatavoja:

E. Sēnala,


LNCB direktores vietniece