„Grāmatu visai dzīvei”


Lai vasaras brīvlaikā neaizmirstu grāmatu lasīšanu,- vajag runāt un rakstīt par grāmatām vairāk. Dažādu gada gājumu lasītāji Liepnas pagasta bibliotēkā Bibliotēku nedēļā intervijā „Grāmatu visai dzīvei” centās atcerēties grāmatu no savas bērnības, jaunības vai to, kuru vēlētos „izdzīvot” vēlreiz.

Lilita Spirka ilgi atceras norvēģu rakstnieces H.Vasmu triloģiju par skarbo Dinas dzīvi. „Dinas grāmata”, kā jau visi somu literārie darbi ir smaga lasāmviela. Tā saistās ar galvenās Dinas, kurai māte agri mirusi, dzīvi. Katrā grāmatā var atrast kaut ko pamācošu. Literatūra māca atbildēt uz daudziem dzīves jautājumiem. Tāpēc jaunieši varētu vairāk dzīves patiesību meklēt grāmatās.

Marta Kravale ir joprojām atmiņās par I.Kaijas triloģiju „Iedzimtais grēks” Skaista ir grāmatas 1.daļā Gaidas un Valda pirmā mīlestība. Tāpēc arī dēlam tika ielikts vārds-Valdis.

Rudīte Bistrova par savu jaunības dienu labāko grāmatu, ko vēlētos pārlasīt atkal, atzīst Annas Sakses „Pasakas par ziediem”. Tajā ir ļoti daudz tēlaini pasniegtu dzīves patiesību.

Inese Toka ar prieku atceras A.Brodeles grāmatu „Tas ir mans laiks”. Izlasot to kādreiz tika gūts daudz atziņu un ir vēlēšanās to pārlasīt, jo katram ir savs laiks,- darboties, smieties, dejot, meklēt, mīlēt un zaudēt!  Svarīgi ir lietderīgi laiku izmantot!

Mārīte Kaļāne no jaunības dienu lasāmvielas vēlētos atkal lasīt par dzīvniekiem Dž.Darela grāmatas, piem. ”Mana ģimene un citi zvēri”, kā arī Dž.Ādamsones „Dzimusi brīvībai”. Dzīvnieki arī sagādā visneiedomājamākos pārsteigumus dzīvē!

Daina Voilaka vēlētos vēlreiz izlasīt un saprast brāļu Kaudzīšu romānu „Mērnieku laiki” , jo patīk patiesas grāmatas par cilvēku dzīvi un darbu.

Ilze Pņova kā jau ģeogrāfijas skolotāja atkal vēlētos lasīt grāmatas, kuras saistītas ar šo mācību priekšmetu, vislabāk par Latvijas skaistākajām vietām. Vērtīga , praktiska un noderīga šķiet M.Mīkules un Ē.Hanberga „Mūsu mazais pārgājiens”. To varētu daudzveidīgi izmantot darbā ar skolēniem.

Sanita Bordāne vēlētos atrast laiku, lai vēlreiz pārlasītu „Riti, riti, kamolīti!” un K.Makkalovas „Dziedoņi ērķšķu krūmā”. Ļoti patika filma, kura tika redzēta pirms grāmatas lasīšanas. Lasot grāmatu, acu priekšā „stāvēja” aktieri. Protams, ka  saistīja sižets- Ralfa un Megijas skaistās, bet savdabīgās attiecības. Grāmatas saturu lielos vilcienos var atcerēties, bet no atmiņas pagaisušas epizodes par Megijas bērnu likteni.

Skaidrītei Kļaviņai vecumdienās arvien biežāk iznāk atcerēties bērnību un Valda grāmatu  „Staburaga bērni”. Emocionāla, tēlaina, gadalaiki, dabas ainavas aprakstītas. Saules apspīdēta bērnība. Otra ir Ē.M.Remarka „Trīs draugi”. Atmiņā- biedriskums, uzticība un mīlestība. „Reizēm ir jāprot zaudēt, kā gan citādi varētu dzīvot. Pieticība un apzinība algu saņem romānos. Dzīve tādus izmanto un atstumj pie malas” Te ir arī Remarka atziņas.

Inese Zinovjeva Par bērnības dienu vērtīgāko grāmatu, kuru pārlasītu, atzīst S.Rannamā romānu „Kadrija” Grāmatas sākumā Kadrija ir ap sešus gadus veca, bet grāmatas beigās viņa jau ir skolas pēdējā klasē.

Brigitai Bijonei A.Heilija romāns „Lidosta” ir palicis atmiņā un būtu pārlasāms. Lidosta, kad plosās sniegputenis, intrigas, mīlestība, spridzeklis somā… Cilvēki nonāk neparastā situācijā, bet tas ir no īstās dzīves- 70 gadi. Arī tādos apstākļos jāprot izdzīvot un tos vērst sev par labu!

Lidija Zitāne vienmēr atceras Ž.Grīvas „Dzīvības ceļš”. Tā ir par 2.pasaules karu, Ļeņingrada blokādi, vācu karaspēks aplenc pilsētu. Vienīgais ceļš, pa kuru varēja piegādāt cilvēkiem pārtiku un izvest nelielu daļu iedzīvotāju, bija Lādogas ezers. Bads, apšaude, bojā eja. Cilvēka grūtību pārvarēšana, ar ko salīdzināt mūsdienās nav.

Biruta Kozule atzīst ka katram cilvēkam jāizlasa I.Indrānes „Zemesvēzi dzirdēt”. Nenovērtējama, lauku cilvēka gadiem krātā gudrība. Īsta lauku smarža, izjūtas, darba mīlestība. Palikusi prātā epizode, kur ābeļdārzā Donāts ar Betu pļauj timotiņu, kamēr vēl rasa. Ko tur visu laiku par sāpēm domāsi? Vēl tik līdz ābelei, dzeramai krūkai..un nokopts. Arī Donats, izkapti noslaucījis, zarā pakāris, gausi nolaižas un tās jau ir tādas kā atvadas nobeigumā no viņa. Kaut mēs  katrs tā varētu savu vagu vai ābeļdārza rindu līdz galam pabeigt! Svarīga ir pienākuma apziņa!

            Jolanta Krilova atbildē par jaunības dienu grāmatu, kura vēl līdz šim šķiet nozīmīga,  skandē no Aspazijas senu, mīļu dzejoli:

„Es esmu nebēdne meitene!

 Visas rīkstes tēvam nolūza,

 Kad pērdams tas mani saudzēja. 

 Ar vienu aci es varēju smiet, 

 Ar otru, ja vajadzēja, asaras liet.

 Un, māte kad mani mācīja: 

 "Esi klusa, laba, godīga,"- 

 Es dziedāju tikai: Lalala!” Garā dzejoļa turpinājumu var izlasīt arī internetā… un padomāt vai Jolantai ar meiteni ir kas kopīgs!? Ļoti patīk, ja runā dzeju! 

Anna Apšusala labās atmiņās par Dž.Kenfīlda grāmatu „Cāļa zupa dvēselei”. Visas šīs kolekcijas grāmatas ir praktiskas, dvēseliskas, daudzkārt izmantojamas dzīvē un darbā! Nenovērtējamas! Patiesi stāsti- laipnība, mīlestība, nežēlība, vientulība… Visu paaudžu cilvēkiem var ieteikt!

Rūta Bērziņa saka, ka tik daudz labu grāmatu dzīvē lasīts, ka grūti pateikt vērtīgāko, vienīgo, kuru vēl izvēlētos lasīt! Tās varētu būt Valda „Staburaga bērni”,  J.Jaunsudrabiņa „Baltā grāmata!” Bērnu dienās gribējās par draudzību lasīt un uzticīgu draugu blakām, lai ir ar ko dalīties visā, jo viņai jāaug bija kā vienīgajam bērnam ģimenē.

Valda Tomsone pārlasītu labprāt latviešu tautas likteņstāstus ar mīlestību un cerību, piem. A.Dziļuma romānu „Cilvēki vētrā”.  J.Jaunsudrabiņa „Aija” no jaunības dienām patīk.

Pusstundu veltīt ik dienu grāmatas lasīšanai- brīnišķīgi! Arī bibliotekāre pēta kopā ar bērniem bilžu grāmatas, uztver jaunas vēsmas un uzzina, kas ir fērbiji, troļļi, tvīniji, surikati, vikingi, mumini un smurfi. Vairāk laika pie grāmatām pavada „Bērnu un jauniešu žūrijas” dalībnieki, kuri visvairāk ir 1.-4.klasēs un 7.klasē. Visapzinīgākās un atsaucīgākās ir Nika Gorkija no 1.klases un Jolanta Bukate no 7.klases.  Bērniem patīk lasīt mūsdienīgas grāmatas! Tie, kuri pusaudža gados lasa daudz grāmatu, var izprast, piem., M. Stīvoteras, E.L.Džeimsas, R.Mīdas, P.Nessa u.c. jaunāko ārzemju rakstnieku darbus. Izklāstīt izlasītā daiļdarba galveno domu,  raksturot īsi galvenos varoņus un apkopot gūtās atziņas viņiem ir pa spēkam. Arī uzdevumi literatūras stundā rosina skolēnu iedziļināties  daiļdarbā, meklēt detaļas, argumentēt, domas pamatojumam izmantojot literāro tekstu, un attīsta arī skolēnu radošumu. Viņi ir kompetenti lasītāji, jo lasījuši daudzveidīgus literāros darbus.

Vecāku žūrijā izvērtēja visvairāk grāmatu Jānis Stabingis un Ilona Leišavniece. Lasītāji pārsvarā šīs grāmatas atzina par sarežģītām un grūti lasāmām.    Čaklākie lasītāji apmeklēja Grāmatu svētkus Alūksnē.  Prieks bija visiem ne tikai par pasākumiem, bet arī, ka balvās saņēmām 4 grāmatas un noslēguma  izlozē- 7, no kurām vērtīgākās bija „Latvijā iecienīti ēdieni”, „Stila studija stilīgā mode” un „Kultūrvēstures avoti un Alūksnes novads”. Pēdējā grāmata ir ievērojama ar to, ka tajā ir ne tikai mūsu novadnieces Skaidrītes Kļaviņas zinātniski pētnieciskais darbs „Liepna 1941.gada 4.jūlijā”, bet arī daudz interesantu agrāk nepublicētu ziņu par malēniešu folkloras vākšanu, izloksni un kultūrvēsturi. Grāmata ir ļoti pieprasīta.  Skaidrīte Kļaviņa daudz informācijas sniegusi novadpētniecības jomā, vācot un apkopojot informāciju par 20-40-gados ievērojamajiem cilvēkiem Liepnā. Bibliotēka par Liepnas muižu sniegusi informatīvo uzziņu un skenētie materiāli pārsūtīti šogad uz Valmieru, kur kāda lasītāja meklēja informāciju par šo vietu, jo viņas vecvecmāte Dore Šmite strādājusi par istabeni  un vecvectēvs Bernards Seika (Sīkais) arī darbojies Liepnas muižā. Reizēm uzziņas liek vairāk meklēt un saprast, ja piem., lasītājam jāsniedz uzziņa- kas ir Māras ūdeņi, kas ir Austras koks, kā aizpildīt deklarācijas.

Par vēsturiskām fotogrāfijām notiek saziņa un sarakste ar „Zudusī Latvija” veidotājiem, jo te var arī apskatīt senās Liepnas fotogrāfijas. Šogad vākti materiāli, foto un atmiņas par teātra attīstību Liepnā un pēc 20.maija www.biblioteka.lv /Liepnas pagasta bibliotēka varēs skatīt prezentāciju „Liepnas teātra pirmsākumi”. Pasākums, kur varēs uzzināt, redzēt vairāk par Liepnas teātra attīstību notiks rudenī, kad pašdarbniekiem sākas karstākā darba sezona.  Par prezentācijas tapšanu jāpateicas Ņinai Jegorovai, Martai Kravalei, Lilitai Spirkai, Inesei Tokai, Sanitai Bordānei un Lidijai Zitānei. Dramatiskā pulciņa vadītājas Martas Kravales atmiņas par tā laika aktieriem un uzvedumiem var izlasīt bibliotēkā, bet tās tiks izmantotas arī pasākumā. Faktu materiāliem tika izmantots portāls www.periodika.lv, kurā var atrast daudz laikrakstu informācijas par tā laika personām un notikumiem. Novadpētniecības fotogrāfijas, kas saistītas ar teātri un dramatisko kolektīvu vēl var iesniegt bibliotēkā, ja kāds vēlas sevi ieraudzīt atmiņās. Fotogrāfija tiek ieskenēta un atdota atpakaļ.

Ieiet bibliotēkā virtuāli un skatīt  bibliotēku darbībā var - www.bibliotēka.lv/ Liepnas pagasta bibliotēka.

Par vērtīgiem grāmatu dāvinājumiem bibliotēkai rūpējušies Anna Korne un  Iveta Jegorova. Abām bibliotēkas lasītājām ir nezūdoša interese par grāmatām un dzīvi!

Jaunākie 2017.gadam pasūtītie periodiskie izdevumi:  

 

 

Ieva,

Praktiskais Latvietis,                                                       

100 labi padomi,                                                                              

Santa,

36,6,

Dārza pasaule,

Mājas Viesis,

Mūsmājas,

Ievas Veselība,

Ir,

Lata Romāns,

Malienas Ziņas.

Jaunākās grāmatas pēdējās 100 dienās skatīt elektroniskajā katalogā.

Adrese

Liepnas vidusskola, Liepna, Liepnas pag., Alūksnes nov., LV-4354

Kontaktinformācija

Tālr.: 64329307 (Bibliotēkā)
E-pasts: bibl.liepna@aluksne.lv

Kultūras karte

Darbalaiks

  • P:08:00-16:00
  • O:08:00-16:00
  • T:08:00-16:00
  • C:08:00-16:00
  • P:08:00-16:00
  • S:-
  • Sv:-
kultūras karte Latvijas filmu bibliotēkas SĀC AR LATVIJU BIBLIOTĒKĀ Jaunā LNB Digitālā kolekcija www.periodika.lv