2019. gada 27.–29. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre Māra Jēkabsone un Kuldīgas novada Vārmes pagasta bibliotēkas vadītāja Iveta Okmane piedalījās un pārstāvēja Latvijas bibliotēkas starptautiskā Lietuvas bibliotekāru konferencē “Pārmaiņu attīstība bibliotēkās”.

Pēc Lietuvas Bibliotekāru biedrības ielūguma 2019. gada 27.–29. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre, Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone un Kuldīgas novada Vārmes pagasta bibliotēkas vadītāja, LBB Gada bibliotekāre 2018 Iveta Okmane piedalījās un pārstāvēja Latvijas bibliotēkas starptautiskā Lietuvas bibliotekāru konferencē “Pārmaiņu attīstība bibliotēkās” (Evolution of changes at libraries).

 
Konference notika Nidā, Lietuvā, un pulcēja ap 80 publisko bibliotēku direktorus un vadošos speciālistus no visas Lietuvas. Galvenās konferences referātu tēmas bija veltītas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jaunumiem, piemēram, mākslīgā intelekta un robotu izmantošanai bibliotēkās, kā arī bibliotēku iespējām digitālās plaisas mazināšanā sabiedrībā. Tika runāts arī par interesantu, netradicionālu un inovatīvu metožu izmantošanu bibliotēku pakalpojumu popularizēšanā un lasīšanas veicināšanā, kā arī par emocionālās inteliģences nozīmi bibliotēku personāla radošuma atraisīšanā un bibliotēku darba uzlabošanā. Ar referātiem par savu valstu bibliotēku pieredzi uzstājās arī kolēģi no Ukrainas un Krievijas.


Runājot par informācijas un datu tēmu, bibliotēkām arvien vairāk būs jāiesaistās lielo datu (big data) risinājumos. Kā atzina Martīna Mažvīda Lietuvas Nacionālās bibliotēkas direktors Renaldas Gudauskas, cilvēce vairs netiek līdzi datu attīstībai – dati mūsdienās attīstās daudz ātrāk, nekā bibliotēkas un citas iestādes tam var izsekot.


Vairākas prezentācijas skāra mākslīgā intelekta un robotu tēmu. Daudzās attīstītajās valstīs, piemēram, Japānā, jau šobrīd apritē ir viedās automašīnas un citi transportlīdzekļi, kas spēj braukt bez cilvēku līdzdalības, kā arī apkalpojošajā sfērā tiek izmantoti humanoīdie roboti. Darba devēju acīs robotiem ir daudz priekšrocību: tie ir rūpīgi un paklausīgi, vienmēr laipni un pacietīgi, strādā ātri, nenogurst un neprotestē. Taču cilvēka priekšrocība ir radošums. Vismaz pagaidām. Tiek prognozēts, ka tuvākajā nākotnē roboti tiks izmantoti dažādu rutīnas darbu veikšanā, lai cilvēkiem atliktu vairāk laika radošumam un inovācijām. Protams, roboti ienāks arī bibliotēkās, un tas nav jāuztver kā drauds, bet gan kā iespēja. Papildus robotu un mākslīgā intelekta izmantošanai bibliotēku pakalpojumu uzlabošanā, bibliotēkām būs liela loma iedzīvotāju izglītošanā, lai cilvēki no jaunajām tehnoloģijām nevis baidītos, bet tās izmantotu.


Kad ikdienā dzirdam terminu “digitālā plaisa”, lielākajai daļai šķiet, ka tas mūs neskar. Diemžēl digitālā plaisa ir lielāka nekā mēs spējam iedomāties, turklāt tai ir vismaz trīs izpausmes veidi: 1) nav piekļuves, 2) nav prasmju, 3) nav motivācijas. Piekļuve tehnoloģijām vēl neko nenozīmē, ir jābūt vēlmei un jāprot ar šīm tehnoloģijām rīkoties. Ne visi cilvēki ir vienlīdz veikli un vienlīdz efektīvi izmanto tehnoloģijas. Tehnoloģijas ir jāizmanto maksimāli efektīvi, tikai tad to izmantošana ir jēgpilna. Bibliotēku loma digitālās plaisas mazināšanā skar gan digitālo rīku pieejamības nodrošināšanu, gan digitālās pratības attīstīšanu, ar to saprotot kā prasmju un iemaņu pilnveidi, tā motivācijas nostiprināšanu.


Latvijas bibliotekāriem jau labi zināmi ir tādi mākslīgā intelekta izmantošanas piemēri kā pašapkalpošanās automāti, tiešsaistes rezervēšana, grāmatu piegādes un nodošanas iekārtas, apmeklētāju uzvedības analīzes sistēmas u. c. Diemžēl bibliotēku informācijas sistēmas maz izmanto mākslīgā intelekta iespējas. Lietuvas bibliotēku informācijas sistēmas “LIBIS” pārstāvis ieskicēja plānus, kā šo sistēmu attīstīt tā, lai tiktu izmantotas mākslīgā intelekta iespējas, jo šobrīd tā ir diezgan rutinēta sistēma. Mākslīgā intelekta izmantošana, piemēram, dod iespēju uzlabot priekšmetošanu un sasaistīt metadatus ar saturu. Tiek pieļauta iespēja, ka nākotnē metadati tiks veidoti pilnībā automatizēti.


Vairākās prezentācijās tika runāts par to, kā attīstīt cilvēka radošumu. Tika definēts, ka radošums ir jaunu attiecību un sakarību atrašana. Lai cilvēks būtu radošs, viņam jābūt dzīvai interesei par apkārt notiekošo, tajā skaitā par kultūru, mākslu un vēsturi, regulāri jāapgūst kaut kas jauns un jānodrošina, ka ik pa laikam tiek apgūta netradicionāla pieredze (out of the box experience). Izrādās, ka radošumu var arī trenēt, piemēram, vismaz 10 minūtes dienā veicot šādas darbības:

klausīties mūziku;

rakstīt ar roku;

meditēt;

vaicāt citu viedokli;

veidot asociācijas;

domāt par nākotni;

skatīties uz zaļu vai zilu krāsu;

smieties.


Latvijas bibliotēkas tika pārstāvētas ar Māras Jēkabsones referātu “Veiksmīgi bibliotēku popularizācijas piemēri no Latvijas bibliotēkām” (What Should You Know To Make Your Library Promotion A Success? Notes And Examples from Latvia), kur kopā ar citiem piemēriem tika demonstrēta nesen notikušā Latvijas Bibliotēku festivāla pieredze. Festivāls notika 2019. gada 16.–17. aprīlī, un tika organizēts ciešā sadarbībā ar LNB un pateicoties Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam. Tāpat tika demonstrētas redzamākās Latvijas bibliotēku mārketinga aktivitātes, piemēram, sociālajos tīklos, ārpus bibliotēku telpām, organizējot iedzīvotāju aptaujas, diskusijas u. tml., kā arī akcentēts bibliotēku interešu aizstāvības darbs un tas, ka bibliotēku interešu aizstāvība nav iespējama bez aktīvas pašu bibliotēku līdzdalības bibliotēku tēla kopšanā un bibliotēku pakalpojumu popularizēšanā.


Lielākā daļa Lietuvas bibliotēku darba piemēru bija līdzīgi Latvijas bibliotēkās izmantotajām metodēm. Viens no interesantākajiem paraugiem – Klaipēdas reģiona publiskās bibliotēkas Rokmūzikas lasītava, kas darbojas gan bibliotēkas telpās, gan ārpus tām.


Konferences gaitā tika iegūti vērtīgi un noderīgi kontakti sadarbības stiprināšanā ar lietuviešu, ukraiņu un krievu kolēģiem. Lietuviešu kolēģi aktīvi meklē kontaktus pārrobežu projektu īstenošanai, un varbūt kāds no viņiem tuvākajā laikā uzrunās tieši jūs! Tāpat kaimiņu kolēģiem ir interese par pieredzes apmaiņas braucieniem uz mūsu bibliotēkām, un nenoliegsim – mums ir ar ko lepoties un ar ko dalīties!

 


Foto: Kuldīgas novada Vārmes pagasta bibliotēkas vadītāja, LBB Gada bibliotekāre 2018 Iveta Okmane (no kreisās) un LNB Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre, LBB valdes priekšsēdētāja Māra Jēkabsone kopā ar vienu no konferences organizatoriem – Skodas pilsētas bibliotēkas direktoru Jonas Grušas (foto no LBB arhīva)
 

 
Informāciju sagatavoja:

Māra Jēkabsone

Latvijas Nacionālās bibliotēkas  

Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre