2015. gada 20. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika konference “Atvērtā zinātne – pētnieku ieguvums 21. gadsimtā”. Konferences mērķis bija aktualizēt atvērtās piekļuves (Open Access) risinājumu aktīvāku ieviešanu Latvijas akadēmiskajā vidē.

2015. gada 20. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika konference “Atvērtā zinātne – pētnieku ieguvums 21. gadsimtā”. Konferences mērķis bija aktualizēt atvērtās piekļuves (Open Access) risinājumu aktīvāku ieviešanu Latvijas akadēmiskajā vidē. Ar Eiropas Savienības projekta “Facilitate Open Science Training for European Research" (FOSTER) atbalstu konferenci organizēja Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitātes bibliotēka un Rīgas Tehniskā universitāte. Konferenci apmeklēja vairāk nekā 100 zinātnieki, pētniecības politikas un administrācijas veidotāji, bibliotekāri.

 

Konference notika divās daļās. Pirmajā daļā, kas notika plenārsēdes veidā, tika uzsvērta nepieciešamība izvērst darbu atvērtās piekļuves jomā, proti, zinātniskās informācijas un pētījumu rezultātus darīt brīvi pieejamus sabiedrībai. Lielākā daļa pētījumu tiek veikta par valsts līdzekļiem, resp., nodokļu maksātāju naudu, līdz ar to šo pētījumu rezultātiem ir jābūt pieejamiem bez maksas ikvienam sabiedrības loceklim.

 

Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā padomniece pētniecības un kosmosa jautājumos Lauma Sīka aktualizēja Eiropas Savienības nostādnes atvērtās piekļuves jomā. Jau vairākus gadus Eiropas Savienība attiecībā uz Eiropas Savienības atbalstītajiem pētniecības projektiem pieprasa nodrošināt šo pētījumu rezultātu pieejamību atvērtajā piekļuvē – vai nu publicējot atvērtās piekļuves žurnālā vai deponējot atvērtās piekļuves repozitorijā. L. Sīka uzskata, ka šādi rīkoties vajadzētu ikvienam zinātniekam, kurš savus pētījumus veic par sabiedrības līdzekļiem.

 

Starptautiskās bezpeļņas organizācijas EIFL Atvērtās piekļuves programmas vadītāja Irina Kučma (Iryna Kuchma) demonstrēja vairākus piemērus, kas lauza stereotipus par atvērtās piekļuves publicēšanos: publicēšanās atvērtajā piekļuvē daudzos gadījumos nemaz nav dārga, tie nebūt nav nekvalitatīvi pētījumi, kā arī bieži vien tieši publicēšanās atvērtajā piekļuvē veicina publikācijas citējamību un ietekmi. I. Kučma prezentēja arī dažādu valstu atvērtās piekļuves politikas dokumentus, kas tiek pieņemti arvien lielākā skaitā valstu visā pasaulē – ne tikai Eiropā, bet arī Āfrikā un Latīņamerikā.

 

Lielbritānijas Digitālās pārvaldības centra (Digital Curation Center, DCC) vecākais institucionālā atbalsta referents Martins Donelijs (Martin Donnely) aktualizēja pētniecisko datu pieejamības nozīmi. M. Donelijs uzsvēra, ka atvērtās zinātnes kontekstā ievērojama loma ir ne tikai pētniecības rezultātu, bet arī pētniecības datu digitālai pieejamībai. Lielbritānijas Digitālās pārvaldības centrs atvērto pētniecības datu jomā strādā jau vairāk nekā 10 gadus un sniedz atbalstu pētniecisko datu pārvaldībā zinātniskajām institūcijām visā pasaulē.

 

Par atvērtās piekļuves progresu Latvijā stāstīja Latvijas Universitātes bibliotēkas direktore, OpenAIRE2020-Latvijā projekta vadītāja Iveta Gudakovska. Kopš 2009. gada Latvijā darbojas projektu grupas “OpenAIRE” Nacionālais atvērtās piekļuves dienests, kuram šī gada sākumā izveidota jauna tīmekļa vietne. Šajā tīmekļa vietnē ir pieejami dažādi informācijas resursi par atvērto zinātni un atvērto piekļuvi. Latvijā šobrīd ir trīs atvērtās piekļuves repozitoriji un vairāki atvērtās piekļuves žurnāli, kurus izdod lielākās Latvijas akadēmiskās un pētniecības institūcijas. Atvērtās piekļuves jomā Latvijas akadēmiskajām institūcijām vēl ir daudz darāmā, un vislielākais veicinātājs būtu atvērtās piekļuves politikas nostādņu apstiprināšana, nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas izveide, kā arī atbalsts no Izglītības un zinātnes ministrijas un akadēmisko institūciju vadības.

 

Konferences otrajā daļā notika trīs paralēlas darba sesijas. Darba sesija “Atvērtās piekļuves nozīme un tās īstenošanas prakse zinātniskās institūcijās” pulcēja zinātnes politikas veidotājus, kas diskutēja par to, cik lielā mērā Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas šobrīd izmanto atvērtās piekļuves sniegtās iespējas un kāda varētu būt zinātnisko publikāciju un datu atvērtās piekļuves ietekme uz Latvijas zinātnes konkurētspēju. Darba sesijā “Mūsdienu pētniecības datu digitalizēšana – rīki un ieteikumi” bibliotekāri un citi pētniecības datu pieejamības nodrošinātāji pilnveidoja savas zināšanas un prasmes pētniecības datu digitalizēšanā un pieejamības nodrošināšanā. Darba sesijā “Bibliotēku loma atvērtās piekļuves kustības veicināšanā” bibliotekāri runāja par bibliotēku lomu un iespējām atvērtās piekļuves kustības veicināšanā.

 

Viens no galvenajiem konferences secinājumiem ir, ka diemžēl Latvijas sabiedrības, tajā skaitā zinātnieku un zinātnes politikas veidotāju informētība par atvērto zinātni un atvērto piekļuvi ir zema. Līdz ar to viens no galvenajiem uzdevumiem atvērtās piekļuves jomā ir informatīvais un skaidrojošais darbs par atvērtās piekļuves nozīmi, iespējām, priekšrocībām utt. Nākamais līmenis būtu atvērtās piekļuves politikas dokumenta izveide un šīs politikas īstenošana Latvijas zinātniskajās un akadēmiskajās institūcijās. Lielu lomu atvērtās piekļuves kustības kontekstā spēlē bibliotēkas, īpaši akadēmiskās bibliotēkas. Tās veic gan intensīvu informatīvo un izglītojošo darbu pētnieku un akadēmiskā personāla vidū, gan praktiski nodrošina savas institūcijas repozitorija infrastruktūru un satura pārvaldību. Ja arī ar laiku katrai Latvijas akadēmiskajai un pētniecības institūcijai būs savs institucionālais repozitorijs, laikus jādomā kā par atbilstošām štata vienībām, kas nodrošinās šī repozitorija tehnisko un saturisko uzturēšanu, tā sadarbību repozitoriju satura lietotājdraudzīguma veicināšanā, piemēram, visu Latvijas repozitoriju satura pieejamība no vienas saskarnes.

 

Latvijas Nacionālā bibliotēka izsaka lielu pateicību konferences projekta sadarbības partneriem no Latvijas Universitātes bibliotēkas un Rīgas Tehniskās universitātes. Konference notika gadskārtējās Atvērtās piekļuves nedēļas ietvaros, un jācer, ka Latvijas zinātnes ceļu atvērtās zinātnes virzienā turpmāk atbalstīs gan politikas veidotāji, gan pētnieki. Konferences programma un lektoru prezentācijas ir pieejamas Nacionālā atvērtās piekļuves dienesta tīmekļa vietnē.

Ziņu sagatavoja:

Māra Jēkabsone
Bibliotēku attīstības centra vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
mara.jekabsone@lnb.lv

Tagi: Open Access