Nobela prēmija literatūrā šogad piešķirta zviedru dzejniekam Tomasam Transtrēmeram (Tomas Tranströmer) par "koncentrētajiem, caurspīdīgajiem tēliem, kas dod jaunu skatu uz realitāti". Latvijas Nacionālā bibliotēka piedāvā dzejniekam veltītu ekspozīciju Humanitāro zinātņu lasītavā.

Tomass Transtrēmers dzimis Stokholmā 1931.gadā. Pirmais dzejoļu krājums 17 dzejoļi iznāca 1954.gadā. Tomass Transtrēmers ir visvairāk tulkotais zviedru pēckara dzejnieks, kura dzejoļi lasāmi vairāk nekā 46 valodās.

Latviski pirmie Transtrēmera dzejoļi publicēti žurnālā "Jaunā Gaita" 1967.gadā (Andreja Irbes, Transtrēmera studiju biedra tulkojumā). Latvijā pirmoreiz – 1969.gada almanahā "Dzejas diena", aptuveni gadu vēlāk trīs dzejoļi parādījās arī laikrakstā "Literatūra un Māksla" – visus atdzejojis Zigurds Elsbergs.

Pirmā Transtrēmera grāmata latviski "Atmiņas mani redz" ir divvalodīgs izdevums (1999), un tajā atrodams 7 atdzejotāju veikums.  

Tomass Transtrēmers Latvijā ir viesojies vairākkārt, pirmoreiz – 1970.gadā. Zviedru institūta sūtīts, Tomass Transtrēmers devās uz Rīgu un Tallinu, lai mēģinātu nodibināt kultūras kontaktus.

1970. gada aprīļa rītā Tomass Transtrēmers zvanīja pie tulkotāja un vijolnieka Zigurda Elsberga un viņa dzīvesbiedres Vizmas Belševicas dzīvokļa durvīm. Zigurds Elsbergs kopš 1965.gada bija sācis tulkot viņa dzejoļus latviski, tādēļ abi jau kādu laiku sarakstījās. Tajā pašā vakarā tur notika "neoficiāls" literārs sarīkojums. Nākamajā rītā kā atvadu dāvanu Tomass Transtrēmers atnesis Zigurdam un Vizmai veltītu dzejoli. Drošības pēc viņu vārdus neminējis, bet dzejolim devis virsrakstu "Draugiem aiz robežas".

Transtrēmera interese par Baltijas valstīm ir dziļa un paliekoša. Garais cikls "Baltijas jūrās" (1974) radies arī Rīgas un Tallinas brauciena iespaidā.

Nākamā tikšanās Rīgā bijusi 2000.gadā.

Nupat (2011) iznākušajā dzejas krājumā, ko izdevis apgāds "Mansards" (tulkotāji Guntars Godiņš un Juris Kronbergs), – lasāma pilnīgi visa Tomasa Transtrēmera dzeja (no 13 krājumiem). No jauna ir tulkoti arī agrāk atdzejotie dzejoļi.

Tomasa Transtrēmera kolēģu izteikumi par viņa daiļradi:

Tulkotājs un dzejnieks Juris Kronbergs: "Varētu apgalvot, ka Transtrēmera vieta zviedru dzejā bija līdzīga Ingmara Bergmaņa vietai kino un teātrī gan savā zemē, gan ārzemēs."

"Tomass Transtrēmers ir iemīļots gan Zviedrijā, gan citās zemēs. Transtrēmera lielums sastāv no tā, ka viņš vienkāršību savā dzejā transformē tādās lietās, kur ir runa par visu mūsu dzīvi – par nāvi, par mīlestību, par garīgumu, vēsturi. Sāk ar ikdienišķu situāciju, un tad ar metaforām un savām dzejas gleznām viņš to transformē par kaut ko tādu, kas attiecas uz visiem. Katrs no šīm dzejas gleznām var izlobīt ko tādu, kas attiecas tieši uz viņu. Tas ir raksturīgs lielai literatūrai. Savā ziņā viņš ir reliģisks dzejnieks, taču ne sludinošs. Viņa darbu garīgā dimensija rāda viņa sajūtu, ka mēs esam daļa no kaut kā lielāka. Kas tas īsti ir, to nevaram saprast, bet varam sajust."

Dzejnieks Guntars Godiņš: "Viens no spilgtākajiem Eiropas modernistiem literatūrā."

Rakstnieks, Zviedru akadēmijas loceklis Pērs Vestbergs: "Tas, kas rakstīts par Transtrēmeru, simtām reižu pārspēj to, ko viņš pats rakstījis, – kvantitatīvā ziņā, ne jau kvalitatīvā."

1997.gadā Vesterosas pilsētas pašvaldība nolēma iedibināt Transtrēmera vārdā nosauktu literāru balvu, ko bija iecerēts piešķirt izcilam Baltijas jūras telpas dzejniekam. Tā pirmie laureāti (1998.gadā) bija Vizma Belševica un Knuts Skujenieks.  

Jaunākie raksti par Tomasu Transtrēmeru laikrakstā "Diena" 12.oktobrī un žurnāla "Ir" 40.numurā.

Ekspozīcija Latvijas Nacionālās bibliotēkas Humanitāro zinātņu lasītavā būs skatāma līdz 10.decembrim.

Ziņu sagatavoja:
Mudīte Treimane
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Humanitāro zinātņu nodaļa