2011.gada 31.martā plkst. 16.00 Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja Izstāžu zālē Palasta ielā 4 tiks atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas, muzeju un arhīvu sadarbības projekta izstāde "Nonkonformisms grafikā 1944 – 1990".

Izstādē eksponēti restaurētie grafikas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Okupācijas muzeja, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Kara muzeja, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja un Latvijas Nacionālā arhīva kolekcijām.

Nonkonformisms mākslas teorētiķu formulējumos nereti tiek traktēts kā samērā "izplūdis" termins, ko iespējams dažādi skaidrot. Stāsta projekta eksperte, mākslas zinātniece Inta Pujāte: "Atlasot darbus, akcents tika likts uz grafiku, kurā nonkonformisms ir spēcīgāk izteikts, kas izpaužas formālajā risinājumā, sekojot Rietumu mākslas novitātēm, kā arī tematikā, kur tiek pausta padomju iekārtas kritika. Dažādos laika posmos, atkarībā no politiskās situācijas, šiem abiem momentiem ir atšķirīgas izpausmes. Plašākajā nozīmē Latvijas māksla ir nonkonformistiska pēc būtības, jo nostājas pretī sociālpolitiskajai situācijai."

Kopš 2009.gada Latvijas Nacionālā bibliotēka realizē Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta atbalstītu atmiņas institūciju sadarbības projektu "Latvijas padomju perioda nonkonformisma grafikas krājuma pilna saglabāšana un tai nepieciešamās materiāli tehniskās bāzes nodrošinājums". Projekts ir īpašs ar to, ka tik plaša dažādu atmiņas institūciju – muzeju, bibliotēku un arhīvu – sadarbība Latvijas mērogā ir unikāla. Kopumā projekta gaitā atlasīti un apstrādāti vairāk par trīs tūkstošiem grafikas darbu – zīmējumi, plakāti, estampi un ekslibri. Galvenais akcents likts uz nonkonformisma grafikas saglabāšanu – gan restaurējot un konservējot grafikas mākslas darbus, gan digitalizējot un digitālās kopijas apvienojot nacionālā datu bāzē, kuru sākot ar aprīli, varēs aplūkot ikviens interesents.

Projekta izstādē būs skatāmi Māra Ārgaļa, Ādolfa Zārdiņa, Indriķa Zeberiņa, Ivara Poikāna, Lolitas Zikmanes, Māra Subača, Jura Dimitera, Ilmāra Blumberga, Kurta Fridrihsona, Alfeja Bromulta, Eduarda Sidraba un citu mākslinieku grafikas darbi no visu sadarbības partneru kolekcijām. Okupācijas muzeju pārstāv arī neprofesionāli autori, kuri tika izsūtīti uz Sibīriju un darbi tapuši tur. Latviju tie sasnieguši gan kā pastkartes, gan kā vēstuļu daļas, no rokas rokā ceļojošas zīmītes un apzīmētas papīra lapiņas.

"Laikmeta dokumentālajās liecībās ne vienmēr ir iespējams atrast apliecinājumu nonkonformistiskam viedoklim – oficiālajos dokumentos pretruna "mākslinieks – sistēma" visbiežāk neparādās, domu darbs un sarunas notiek citā vidē, kā arī – izpaužas darbos," stāsta projekta eksperte, vēsturniece Iveta Šķiņķe. "Gadījumus, kad mākslinieks nonāk tiešā konfliktā ar varu, fiksē tādi avoti kā Latvijas Komunistiskās partijas dokumenti vai pat Valsts drošības komitejas krimināllietas, kā Indriķa Zeberiņa piemērs, kur mākslinieks jau tiek apsūdzēts par pretpadomju propagandu un aģitāciju".

Izstādē, kura būs apskatāma no 1.-23.aprīlim, būs pārstāvēta tikai neliela daļa no restaurētajiem darbiem.

Ziņu sagatavoja:
Ilze Egle
Latvijas Nacionālās bibliotēkas sabiedrisko attiecību vadītāja

Tagi: Izstādes, grafika