Piedošana.

‘’Katrs no mums ir sajutis kā ērkšķa dūrienu, kad trāpījis kāds sitiens, ass vārds vai pat nelabvēlīgs skatiens. Netaisnīga un negodīga rīcība sāp, īpaši, ja to saņemam no cilvēkiem, kuriem uzticamies, kurus mīlam. Pirmajā acumirklī gribam atdarīt ar to pašu; savelkam dūres, izdomājam tikpat nekrietnus vārdus, ko teikt pretī, nicīgi savelkam lūpas. Bet , tad apstājamies-ko tas līdzēs? Vai zaudētāji nebūsim mēs paši? Nepiedošana ir kā duļķains muklājs, kurā čum un mudž mūsu negatīvās domas. Tā sāpīgi savij cilvēciskās attiecības. Nepiedošana izraisa slimības. Piedod savam parādniekam. Mūsu varā ir izvēlēties mīlestības ceļu. Kristus mums piedod, mēs spējam piedod, it īpaši, ja apzināmies savas nepilnības. Mums taču arī vajadzīga piedošana! Lūsim, lai Svētais Gars ienes mūsu lodziņā gaismu, ja pacelsimies pāri skaudrajai realitātei, atradīsim spēku piedot pārinodarījumu. Mūsu sirds kļūs priecīga un brīva, būsim kļuvuši stiprāki.’’

Un vēl-’’Tādēļ, ja jūs cilvēkiem viņu pārkāpumus piedosiet, tad jūsu debess Tēvs arī jums piedos’’/Mt.5,14/

‘’Netiesājiet, un jūs netiesās, nepazudiniet, un jūs nepazudinās, piedodiet, un arī jums tiks piedots. Dodiet, un arī jums tiks dots, ar kādu mēru jūs mērāt, tā arī jums mērīs.’’/L.6,37-38./

NO grāmatas ’’Piedošana, 2009.’ skatīt vēl....

Tagi: saule