Megija Stīvotera (Maggie Stiefvater, dz. 1981) ir amerikāņu rakstniece, kuras fantastikas romāni ierindojas pārdotāko grāmatu sarakstos visā pasaulē. Lai gan autores stils tiek vērtēts kā maģisks un romantisks, viņas darbus ar aizrautību lasa visdažādākā vecuma cilvēki.

Kad Greisa un Sems ir atraduši viens otru, viņi zina, ka jācīnās, lai paliktu kopā. Semam tas nozīmē noslēgt rēķinus ar vilkača pagātni. Savukārt Greisai jāraugās nākotnē, kas kļūst arvien neskaidrāka. Viņu pasaulē ienāk jauns vilkacis Kols, kuram pagātnē ir daudz sāpīgu pārdzīvojumu un briesmu pilnu notikumu. Viņš cīnās pats ar saviem dēmoniem, pieņemot dzīvi vilka ādā un noliedzot saites ar savu cilvēcisko esību. Greisai, Semam un Kolam dzīve ir pastāvīga cīņa starp diviem spēkiem – vilka un cilvēka būtību, un vienlaikus abas savas puses atsedz mīlestība. Tā ierobežo un pacilā, atbrīvo un savažo, vilina un rada nemieru. Kad dzīve sabrūk, paliek vēl tieši mīlestība. Taču – vai ar to pietiks?

Viņu acis – cilvēku acis vilka galvā – atgādināja ūdeni: dzidru ūdens zilgmi, kas atspoguļo pavasara debesis, lietū uzplūduša strauta brūnumu, zaļganu ezeru vasaras vidū, kad sāk ziedēt aļģes, ledus aizsprostotas upes pelēcību. Agrāk vienīgi Sema dzeltenās acis vēroja mani starp lietū izmirkušo bērzu stumbriem, bet nu es jutu visa bara skatienu smagumu. Labi zināmu, bet vārdos neizteiktu patiesību smagumu.