2005. gada rudenī aizbraucu uz Visbijas rakstnieku māju ar "neiespējamo misiju". Manā datorā bija ierakstīts trausls, vietumis sapluinīts, brīžiem līdzens, brīžiem klusuma pauzēm caurausts stāsts, no kura pamazām tapa Imanta Ziedoņa bērnības un dzīves grāmata "Nenoteiktā bija". Tās dienas un naktis bija tik dārgas, ka vakaros itin kā turpinādamās uzrakstīju garstāstu "Besa". Par vienkāršu sievieti, kuru piemeklē mīlestība un Dievs. Besa mēģina atminēt savas dzīves noslēpumu. Varbūt kādreiz kāds atminēs Besas noslēpumu?