Daudzu gadsimtu gaitā Latvijas teritorijā ir izveidojušās bagātīgas cimdu adīšanas, rotāšanas, valkāšanas un dāvināšanas tradīcijas, kas rod praktisku lietojumu arī šodien. Grāmatas "Latviešu cimdu raksti" autores lasītājus vēlas iepazīstināt ar cimdu adīšanas vēsturi un to nozīmi sabiedrībā. Plaši aprakstīts, ka senajos laikos cimdi cilvēku dzīvēm bijusi liela nozīme. Ar cimdiem rokās latvieši strādāja (darba cimdi) un īpaši greznojās (goda cimdi). Cimdu forma, valkāšanas ieražas, darināšanas tehnikas un rotāšanas veidi gadsimtu gaitā piedzīvojuši arī būtiskas izmaiņas. Autores grāmatā ir plaši aprakstījušas par cimdu adīšanu Latvijā, tās bagāto vēsturi. Jau 6-8 gadu vecumā meitenes mācījās adīt, lai pūrā būtu vairāki desmiti, pat simti cimdu vairākos rakstos un krāsās, ko dāvināt savas dzīves nozīmīgākajos brīžos. Cimdus adīja no aitas vilnas dzijas, kuru krāsoja un tad šķetināja ar ratiņu. Katram Latvijas novadam senatnē bija savas raksturīgākās krāsas. Kurzemē tā bija balta, pelēka, sarkanā un mēļi zilā, Latgalē – sarkana, dzeltena, zaļa un balta, Vidzemē – balta, pelēka, gaiši brūna vai zaļa krāsa un Zemgalē – zaļā un brūnā toņa variācijas. Tiek aplūkotas vairākas nodaļas, kā cimdi tiek izmantoti latviešu tradīcijās, folklorā, kādas ir to krāsas un raksti. Latvieši cimdus piemin gan tautasdziesmās, gan mīklās, gan ticējumos, gan sakāmvārdos. Grāmata ir bagātināta ar dažādiem krāšņiem cimdu attēliem, kuros var aplūkot daudzveidīgas rakstu variācijas. Kopumā ir aprakstīti 14 cimdu rakstu veidi, to izmantošana. Ir gan attēlotas, gan smalki aprakstītas 10 izplatītākās latviešu zīmes, kuras lieto cimdu adīšanā.