Literatūras izstāde veltīta dramaturgam Paulam Putniņam
 
   

Pauls Putniņš dzimis 1937.gadā, Vecpiebalgas Reinkaļvos. Piebalgu visu mūžu izjutis kā savu īsto mājvietu, tādēļ lauku tēmai ir būtiska vieta Paula Putniņa dramaturģijā. 1963.gadā P.Putniņš beidzis J.Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes režijas nodaļu, 60. gadu otrajā pusē strādājis par režisora asistentu un režisoru Dailes un Liepājas teātrī. Dailes teātrī strādājis kopā ar tādiem dižgariem kā Eduardu Smiļģi un Pēteri Pētersonu. Vairākas izrādes iestudējis arī pats, piemēram, B.Saulīša "Līdz pēdējai taisnei", M.Brizes "Sākās ar melno kaķi" u.c.
Dramaturģijā Pauls Putniņš debitē 1965. gadā ar lugu "Lauzīsim galvas dotajā virzienā", no tā brīža nodarbojoties tikai ar lugu rakstīšanu. P.Putniņš ir vairāk kā 30 lugu autors, no kurām profesionālajos un amatierteātros iestudētas 25 viņa lugas. Jau ar savu pirmo teātrī uzvesto lugu "Kā dalīt zelta dievieti?" (1968.g., Jura Strengas režijā) dramaturgs gūst skatītāju atzinību.
1972. gadā viņa tautas lugu "Paši pūta, paši dega" Drāmas (Nacionālajā) teātrī iestudē režisors Alfreds Jaunušans. Izrāde kļūst ārkārtīgi populāra, un kopš šā laika P.Putniņš kļūst par vienu no visvairāk iestudētajiem autoriem 70.–80. gadu latviešu teātrī. Tiek uzrakstītas un iestudētas lugas "Pusdūša" (1980.g.), "Uzticības saldā nasta" (1981.g.), "Ar būdu uz baznīcu" (1987.g.) u.c. Katrs no P.Putniņa lugu uzvedumiem kļuva par notikumu tālaika kultūras dzīvē. P.Putniņš savās lugās gan liriski, gan satīriski, citviet pat groteski atklāj tēlu raksturus un to iekšējās pretrunas, uz ikdienas sadzīves fona risinot sociālus un ētiskus jautājumus. Plašu rezonansi 1981.gadā izraisa luga "Uzticības saldā nasta", jo tās galveno varoni – ideālistisku komunistu Leonardu Bērtulsonu, kurš idejisku principu vārdā aizmirst cilvēciskas attiecības un vērtības, – iespējams uztvert ambvivalenti: gan kā sociālistiskā reālisma tradīcijās ieturētu pozitīvo varoni, gan kā baisu liecību totalitārās sistēmas sakropļotai domāšanai.
70.–80. gadu mijā Pauls Putniņš Nacionālā teātra izrāžu vajadzībām dramatizējis divus latviešu klasiskās prozas tekstus – A.Upīša "Laikmetu griežos" (1977.g.) un brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laikus" (1980.g.).
Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas periodā Pauls Putniņš aktīvi iesaistās politikā, kļūdams par 5. un 6. Saeimas deputātu, vēlāk arī par Rīgas domes deputātu, nemainīgi palikdams uzticīgs Zaļo un zemnieku savienības politiskajām un idejiskajām nostādnēm. No šīs partijas saraksta ievēlēts arī 9. Saeimā.
2001.gadā nāca klajā divas P.Putniņa lugu grāmatas: "Kad svešām saitēm siets..." (tajā iekļautas lugas "Ar būdu uz baznīcu", "Klostera stallis", "Žēlojiet mūs!", "Ar Dievu pie zemes", "Kad svešām saitēm siets"), un "Jaunā Latvijas laika lugas" (iekļautas lugas "Viņpus atkritumu kalna", "Kā sapanā...", "Kalna dīķis" un "Muldēšanas svētki").
Pauls Putniņš ir dramaturgs, kas rakstījis galvenokārt reālistiskas sociālās drāmas ar publicistisku ievirzi un satīriskas komēdijas, vielu ņemot no sava laika Latvijas sabiedrības. Rakstos un publiskās runās kaismīgi iestājies par latviskas tematikas, tai skaitā, latviešu dramaturģijas iestudējumu nepieciešamību teātrī.
Visprecīzāk par savu darbu un attieksmi pret to izsakās pats Pauls Putniņš: "Es liecinu par šodienu un par sen notikušo, kas ir turpinājies - par laikiem, to cilvēkiem, darbiem un tikumiem. Es liecinu par to, kas mūs reizi pa reizei vieno, un par to, kas drīz vien atkal šķir. Es liecinu par vienojošā spēku un šķeļošā postu. Beigu beigās un pāri visam: es zīmēju savas tautas un sabiedrības cilvēkus - konkrētā laikā un konkrētā telpā - , viņu kopību, viņu savstarpējo atsvešināšanos, gaviles un bēdas, iespējas un bezcerību, zaudēto un gūstamo. Tā ir mūsu gaita - kādu es to redzu un par ko bija svarīgi dalīties ar teātra skatītājiem. Iespējams - cits visu to redz un saprot citādi."

Ziņu sagatavoja:

Bibliotēkas vadītāja Dina Ozola