2014. gada 16. augustā Gaujienā uz Cīmuru dzimtas saietu pulcējās 56 dalībnieki.

Dzimtas saieta mērķis bija sapulcināt tuvus un tālākus radus un izveidot Sīmaņa Cīmura ciltskoku, kurā apzināti ap 315 personu. Pasākums sākās ar satikšanos un reģistrēšanos pie Gaujienas pils, tagadējās Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolas, kur katrs saieta dalībnieks saņēma vārdu kartes, kas deva iespēju katru satikto radinieku uzreiz uzrunāt vārdā.

Saieta atklāšanu pie skolas ar muzikālu sveicienu uzsāka Latvijā populārais saksafonists Zintis Žvarts un viņa meita Raimonda Žvarte ar Ojāra Vācieša dzejas lasījumu. Atklāšanas uzrunu teica saieta organizatore Dina Ozola. Kopīgi tika nodziedāta latviešu tautas dziesma „Mazs bij tēva novadiņis”, kas bija piemērota satikšanās vietai, jo Gaujienas pagasts atrodas Apes novadā, kas ir viens no mazākajiem novadiem Latvijā. Tālāk devāmies nelielā ekskursijā pa Gaujienas ievērojamākajām vietām, ar kurām mūs iepazīstināja gide Dzintra Račevska.  Tālāk devāmies uz dzimtas mājām „Cīmuri”, kurās savās atmiņās kavējās vecākā Augusta Cīmura zara pārstāve Velta Žvarte (dzim. Cīmure). Turpat blakus atrodas Augusta brāļa Rūdolfa celtā māja „Mārtiņi”, kurā dzīvo vecākā Cīmuru dzimtas pārstāve Valentīna Voilaka ( dzim. Cīmure). Tālākais ceļš mūs aizveda uz viesu namu „Melderītis”, kurā tika izstādīts S. Cīmura dzimtas koks, kuru veidoja māksliniece Antra Lielmane un  turpinājās tuvāka iepazīšanās ar dzimtas pārstāvjiem.

Par mūsu dzimtas zara pamatu tika ņemti Sīmanis un Ilze Cīmuri (dzim. Purna). Uz saietu tika aicināti Sīmaņa dēla Jāzepa (1844-1934) un Zanes Cīmuru

6 bērnu dzimtas: Augusts (1873-1960), Jūlijs (1878-1938), Eduards (1884-1927), Alvīne Palkavniece , (dzim. Cīmure (1887-1977), Rūdolfs (1889-1975) un Otto.

Tātad satikās māsīcas un brālēnu un viņu bērni. Bija patīkami, ka ieradušies bija visi Jāzepa bērnu pārstāvji  no Rīgas, Gaujienas un pat no Kanādas.

Diemžēl par Jāzepa 3 bērniem Jāni, Aleksandru, sauktu par Sandi un Emīliju nekādas ziņas neizdevās atrast. Tātad meklējumi jāturpina.

Saietā ar lielu interesi katrs centās atrast savu ciltskoka zariņu, pētīja savus vecākus un vecvecākus, kā arī papildināja ar bērniem un mazbērniem. Cīmuru dzimta pa šiem gadiem sakuplojusi līdz 9 paaudzēm. Dzimtas koku tagad var apskatīt Kalncempju bibliotēkā.

            Visi atbraucēji jutās atvērti un gatavi satikties. Kaut daudzus redzēju pirmo reizi, nepameta sajūta, ka esam sen pazīstami. Vislielākais ieguvums no saieta ir tas, ka jaunākās paaudzes apzinās un iepazīst savus senčus. Priecē, ka gadu gaitā dzimtas koka zari aug un plešas plašumā, taču ģimenes izklīst gan pa Latviju un dodas uz ārzemēm.

Pasākums bija apliecinājums ieguldītajam darbam un ierosme turpmākajam darbam  dzimtas vēstures pētīšanas un apzināšanas.

Cīmuru dzimtas pārstāvji izsaka lielu pateicību gidei Dzintrai Račevskai par interesanto un atraktīvo stāstījumu par Gaujienu, māksliniecei Antrai Lielmanei par ieguldīto lielo un precīzo darbu pie ciltskoka veidošanas  un viesu mājas „Melderītis” kolektīvam par viesmīlīgo uzņemšanu un garšīgo cienastu.