Septembris ir dzejas dienu mēnesis, arī Sausnējas pagasta ļaudis šos dzejas dienu pasākumus var saukt par tradīciju. Šogad Sausnējā pasākums notika 12. septembrī un tā moto bija „Smalks zirnekļa pavediens rotājas smilgās, auž rudens dvēselē dzejas ilgas…”, jo pārmaiņas dabā arī dvēselei liek sajusties citādi un domas un izjūtas dzirdēt dzejā.

 Ik gadu tiek uzrunāti cilvēki , kas raksta dzeju un aicināti ar to dalīties. Šoreiz pasākumā savu dzeju lasīja Ligita Fārta un Mirdza Vestfāle, tātad, mūsu pašu cilvēki, vienu saista dzimta ar Sausnējas pusi otru jau daudzus gadus dzīves vieta. Mirdza plašākas publikas priekšā ar saviem dzejoļiem uzstājās pirmo reizi, bet klausītāji bija atsaucīgi un uztraukums ātri rima. Bieži viņa savus dzejoļus veltī kādam konkrētam cilvēkam vai notikumam. Ieskatam arī kāds Mirdzas dzejolis.

 

Piektdiena 13…

 Netici māņiem un skauģiem,

 Netici mēlnešiem ļaudīm.

 Netici čigāniem sliktiem,

 Nebēdz no cilvēkiem piktiem.

 Nevēli otram ļaunu,

 Atceries vienmēr par kaunu.

 Tad arī piektdienā

 Datums kad šis -

 Būs tev gan miers,

 Gan arī cits viss!

 

Savukārt  Ligitai šī nebija pirmā tikšanās ar sausnējiešiem, arī viņa savus dzejoļus raksta kā veltījumus. Viņa gan savus dzejoļus sauc par rīmēm, bet klausītājiem tāpat tie patika. Atceroties to, nāk prātā kāda tikšanās ar dzejnieci Andu Līci,  kura par dažu jauno dzejnieku dzeju  saka, ka tie ir teksti  un  tā īsti tos nesaprot, tātad arī rīmes jāprot rīmēt. Vēl varējām priecāties par Ligitas stāstījumu par Sausnējas muižas īpašniekiem, jo viņas aizraušanās un vaļasprieks ir Sausnējas  vēstures izpēte. Pateicoties viņas pētījumiem tagad zinām, ka Sausnējas vārds minēts rakstos jau pirms 580 gadiem un tas ir 1434. gadā.

 Paldies visiem pasākuma apmeklētājiem un uz tikšanos citreiz!