Reiz velns,svešas zemes apceļodams,nācis no Zviedrijas līdz Dundagai pa jūras apakšu.Viesulis,viņa sulainis,to pavadīdams,sadragājis dažu labu kuģi,par ko velns ūdens apakšā gardi pasmējies.Dundagā velnam uzbrucis Pērkons,kurš sātana gabalu aizdzinis līdz Jaunjelgavai.Netālu no Jaunjelgavas tam kādā kalnā nokritusi tupule,caur ko kalns pārvērties par purvu.Še mieru nedabūjis,velns laidies tālāk līdz Lestenei un lasījis savā milzīgi lielā maisā akmeņus,ar kuriem domājis Pērkonu nosviest.Lestenē negantnieks izzadzis kādā mājā līķi no klēts un ar 4 melniem zirgiem aizvedis.Pērkons nedevis arī Lestenē tam mieru,bet trencis taisni uz Pienavu.Velns gan skraidīdams raudzījis ar saviem akmeņiempretim turēties ,bet milzu maiss palicis vaļā un akmeņi izbārstījušies pa visu Pienavas apgabalu.Pretim turoties,nokritusi arī vēl otra tupele no kam izcēlies Pienavas tīrelis jeb purvs.Negribēdams basām kājām tālāku skriet un Perkonu arī vairs nemanīdams,tas mierīgi apgulies pie Pienavas Stagaru ciema.Bet kur ļaunais atradīs mieru,kur saldu dusu?Pat Stagaru ciema gailis tam ienaidnieks,jo viņa nevainīgā dziesmiņa to aidzinusi uz leišiem.Tur ,kur velna gulējis un savu galvu nolicis,bezdibenis izcēlies,kuru vēl šo baltu dienu par Velna aci sauc.Senākais Stagaru Krauču saimnieks savērpis 3 mārciņas dzijas un mērijis bezdibeni,brt dibens nav bijis sasniedzams.

A. Lerchis-Puškaitis Pienavā.LP,III.105,66.

 

Jau kopš senseniem laikiem Pienava pieminēta vienmēr kopā ar Džūksti.Tikai tad bijuši Pienavas pagasts un Džūkstes pagasts. Abi pagasti savu nosaukumu dabūjuši no Džūkstes un Pienavas upēm.Tās ir vienīgās upes pagastos.Džūkstes upe dodas tieši uz Lielupi,turpretī Pienava izmeklējusies garāku ceļu pa zemgales līdzenumu.

Džūkstes un Pienavas pagasti nav vienmēr bijuši atsevišķi.Ap 1890.gadu tie apvienojās vienā,Džūkstes-Pienavas pagastā.pagasts bijis ar to populārs,ka pie tā satek seši ceļi: no Rīgas,no Jelgavas,no Kandavas,no Tukuma, no Dobeles,no Lestenes un Jaunpils.

Brāļu Straubergu grāmatā uzrādās,ka Pienavas pagasts pirmo reizi papīros minēts 17.gs.,bet,ja pēta vecākos Džūkstes dokumentus no Džūkstes baznīcas arhīva,tas jau minēts 15.gs.Par to liecina Pienavas muižkunga Mārtiņa Šūmaņa dāvinājums 1610.g.Džūkstes baznīcai,lai varētu uzlikt jaunu baznīcas zvanu.Vēl ir pieminēts par baznīcas ienākumiem 1630.-1631.g.,ko ziedojuši Pienavas zemnieki.

 

Jānis Kade(1858-1923)

Dzimis-1858.gada 26 augustā Džūkstes pagastā,Kurzemes guberņa.

Miris-1923.gada 21 jūlijā(64 gadi)

Tautība latvietis

Mācījies -Irlavas skolotāju seminārā.

Bija Irlavas skolotāju semināra skolotājs,ērģelnieks,komponists un diriģents.Savā laikā piederēja rosīgāko latviešu mūziķu pulkam,bija IV Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku virsdiriģents Jelgavā(1895)

Dzīvesgājums

Dzimis 1858.gada 26. augustā Džūkstes pagasta Pienavā.1878.gadā beidzis Irlavas skolotāju semināru,pēc tam palika tur par skolotāju līdz pat semināra slēgšanai.1988.gadā III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētku garīgo dziesmu koncertā vīru kori atskaņoja J.Kades dziesmu 'Gavilējiet' jeb 100.Dāvida dziesmu,pa vienai viņa dziesmai dziedāja vēl arī IV un V dziesmu svētkos.(1)

Atsauces

1. Jānis Kade -lv.wikipedia.org/wiki/Jānis_Kade

 

Tukuma novadnieku enciklopēdija

Adrese

Atmodas-18, Pienava, Džūkstes pag., Tukuma nov., LV-3147

Kontaktinformācija

Darbalaiks

  • P:-
  • O:9:00-13:00
  • T:9:00-13:00
  • C:9:00-13:00
  • P:9:00-13:00
  • S:9:00-13:00
  • Sv:-
kultūras karte Latvijas filmu bibliotēkas SĀC AR LATVIJU BIBLIOTĒKĀ Jaunā LNB Digitālā kolekcija www.periodika.lv