Dundagas bibliotēkā līdz 31.martam izstāde „Iededz gaismu”. Izstādē apskatāmi vējlukturi, petrolejas galda un griestu lampas, kara laika kvēpekļi un skalu turētājs no Latvijas Lauksaimniecības muzeja krājuma.

Skalam nekad nedrīkst dedzināt abus galus, lai nesadedzinātu mājas svētības un miera garu.” (Tautas ticējums)

 

Latvijā līdz 19.gs. beigām telpu apgaismošanai plaši izmantoja skalus. Nomaļākos apvidos trūcīgās saimniecībās šāds apgaismojums saglabājās pat līdz 20.gs. divdesmitajiem gadiem. Skalus vienmēr gādāja un gatavoja laikus un pirms dedzināšanas izkaltēja. Pēc skalu kokiem brauca ziemā. Mežā noskatīja taisnus, bezzarainus kokus, biežāk – priedes. Viegli šķēlās purva priedes, jo tām smalkāka šķiedra. Bērza skali dega vienmērīgi, ar spožāku liesmu. Vēl labāki bija lazdu skali, bet lazdu koku nebija tik daudz un pamatā šo koksni izmantoja darbarīku un sadzīves priekšmetu izgatavošanai, tādēļ skaliem tos izmantoja reti.

 

Darbos kūtī, stallī, klētī, pagrabā, gaitās sētā lietoja vējlukturus. Tos darināja no priedes, egles, bērza, retāk no citiem kokiem, kā arī no skārda. Vecākie saglabājušies vējlukturi datējami ar 18.gs. II pusi un izgatavoti no skārda. 20.gs. sākumā sāka lietot fabrikās gatavotus vējlukturus – „sikspārņus”.

 

Ja jauna lampa, pirmo reizi dedzinot, uzliesmo ar garu liesmu, tad šī lampa būs izturīga”. (Tautas ticējums)

 

19.gs.II pusē apgaismei sāka lietot petrolejas lampas, kas īsā laikā izplatījās visos Latvijas novados. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem apgaismes līdzekļiem petrolejas lampas konstruktīvi bija diezgan sarežģītas, to lietošana prasīja zināmu prasmi. Nezināšanas un neuzmanības dēļ cilvēki nereti apdedzinājās, izcēlās ugunsgrēki. Tāpēc presē un dažādos kalendāros lasāmi padomi, kā pareizi kopt un lietot petrolejas lampas.

Ziņu sagatavoja:

DNCB vadītāja Ruta Emerberga