2015.gada 14.oktobrī plkst. 18.00
Cēsu Centrālajā bibliotēkā (Raunas ielā 1, Cēsīs) pilsētai veltīta kinoprogramma, kurā būs iespēja redzēt Kārļa Ulmaņa viesošanos Cēsīs 1934.gadā un Cēsu pulka skolnieku rotas pieminekļa atklāšanu 1938.gadā, kā arī padomju laika hroniku kadrus par Cēsu dzelzceļa stacijas celtniecību, universālveikala atklāšanu, Cēsu amatniecības skolu, Dziesmu dienām Cēsīs, Cēsu simfoniskā orķestra 10 gadu jubileju, pilsētas parkiem, Latvijas ziemas sporta spēļu atklāšanu Cēsīs, atpūtas namu „Cīrulīši” un daudzas citas vēsturiskas norises un vietas Cēsīs.
 
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ir viens no mūsu valsts lielākajiem Latvijas kultūrvēsturiskā audiovizuālā mantojuma glabātājiem, kurā uzkrāts nozīmīgs mūsu valsts vēstures audiovizuālais dokumentējums par Latvijas apdzīvotām vietām, cilvēkiem un politiskās, sabiedriskās un kultūras dzīves norisēm Latvijā no 1910.gada līdz pat mūsdienām. Īpaši nozīmīga un interesanta ir laikposmā no 1920.gada līdz 1996.gadam radīto kinohroniku un kinožurnālu kolekcija, kas sniedz iespēju arī pēc gadu desmitiem sajust apturēto laiku, redzēt dažādus notikumus, salīdzināt un apjaust daudzās vēsturiskās pārmaiņas, kas 20.gadsimtā ir skārušas Latviju.
2015.gada rudenī arhīvs ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu piedāvā visiem interesentiem apmeklēt kinolektorija ciklu „Nepārejošā Latvija. Salas laika upē”. Kinolektorija ciklam izvēlētas sešas pilsētas - Rēzekne, Ventspils, Cēsis, Jūrmala, Valmiera, Jelgava - kā salas laika upē, par kurām uzkrāts bagātīgs filmējumu klāsts, sākot ar pirmajiem neatkarīgās valsts gadiem, aptverot nacistiskās Vācijas un padomju okupācijas periodus, līdz pat neatkarības atjaunošanai. Šajās pilsētās demonstrēs konkrētai pilsētai veltītu kinoprogrammu, ar kuras palīdzību skatītājiem būs iespēja atcerēties, iepazīt no jauna vai veikt pilnīgi negaidītus atklājumus par savu dzimto pilsētu un novadu. Kinoprogrammas papildinās kinozinātnieka Agra Redoviča stāstījums par kinodokumentiem un tajos atspoguļotajiem notikumiem.
Kinolektorija ciklu arhīvs organizē sadarbībā ar pilsētu pašvaldību institūcijām – Latgales Kultūrvēstures muzeju Rēzeknē, Ventspils bibliotēku, Cēsu Centrālo bibliotēku, Jūrmalas Kultūras centru, Valmieras Kultūras centru, Jelgavas reģionālo tūrisma centru.
Kinolektorija programmas pamatā izmantoti unikāli 1920.–1930. gadu kinožurnāli „Latvijas filmu hronika”, „Latvijas skaņu hronika” un dokumentālās filmas, kuras radījuši tā laika pazīstamākie Latvijas hroniku un filmu veidotāji Arnolds Cālītis (1883-1972), Jānis Sīlis (1886-1970), Mārtiņš Lapiņš (1873-1954), Eduards Kraucs (1898-1977) un citi.
Pilsētu dzīves norises plaši un daudzpusīgi atspoguļo arī kinožurnāli „Padomju Latvija”, „Māksla”, „Pionieris”, „Sporta apskats”, „Latvijas hronika”, „Pastarītis” un citi, kurus veidojuši režisori Aleksandrs Jevsikovs, Irina Masa, Laimons Gaigals, Aloizs Brenčs, Imants Brils, Hercs Franks, Ivars Seleckis, Aivars Freimanis, Juris Podnieks, Varis Krūmiņš, Andrejs Apsītis, Laima Žurgina, Jevgeņijs Paškēvics, Romualds Pipars un daudzi citi Latvijas kinovēsturē pazīstami autori. Minēto pilsētu atklāsmei veltītas arī Rīgas kinostudijas, Rīgas dokumentālo filmu studijas, Telefilma „Rīga” veidotās dokumentālās filmas, kuras ar savdabīgāku kino izteiksmes līdzekļu valodu papildina kinohroniku koncentrēto sižetisko skatījumu.
Vienas kinoprogrammas ilgums ~ 2 stundas
Kinolektorija apmeklējums bez maksas
Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Ziņu sagatavoja:

Dace Bušante
Latvijas Nacionālā arhīva
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktore
67529822, 29794545
e-pasts: dace.busante@arhivi.gov.lv

Tagi: Cēsis, Cēsu Centrālā bibliotēka, kinolektorijs