Cēsu Centrālās bibliotēkas 2. stāva vestibilā līdz 17. novembrim var apskatīt Starptautiskā Rērihu centra Latvijas nodaļas veidoto izstādi „Rēriha Miera Paktam – 75”. Uz piecdesmit četrām planšetēm atspoguļota šā Pakta tapšanas vēsture, kā arī ir materiāli par Rēriha dzīvi un darbību, viņa saistību ar Latviju. Dokumenti, fotogrāfijas, vēstules, laikabiedru liecības, kuras rūpīgi apkopojuši un noformējuši Dainis Ozols un Svetlana Poļakova, atspoguļo dažādus Rēriha Pakta sagatavošanas un kultūras aizsardzības ideju izplatīšanas posmus pasaulē. Šos materiālus lieliski papildina Nikolaja Rēriha gleznu reprodukcijas – visa viņa daiļrade bija veltīta Skaistuma kā cilvēces evolūcijas pamata nostiprināšanai.

Rēriha pakts – līgums par mākslas un vēstures iestādījumu aizsargāšanu – ir pirmā starptautiskā vienošanās par kultūras vērtību saglabāšanu kā kara tā arī miera laikā. Rēriha Paktu 1935. gada 15. aprīlī Vašingtonā Baltajā namā parakstīja ASV un 20 valstis no Centrālās un Dienvidamerikas.

 Rēriha Pakta simbols ir Miera Karogs – trīs purpura apļi ietverti purpura gredzenā uz balta fona. Zem tā mākslinieks gribēja sapulcēt visus Skaistuma un Zināšanu aizstāvjus. Rērihs savās gleznās Pakta simbolu – Miera Karoga zīmi – izmantojis vairākkārt, uzsverot tā nozīmi dažādu tautu kultūrās no senākajiem laikiem līdz pat mūsdienām. Miera Karoga zīme – Trīsvienības zīme ir izplatīta pa visu pasauli. Tagad to skaidro dažādi. Vieni saka, ka tā ir – pagātne, tagadne un nākotne, kas apvienoti Mūžības gredzenā. Citiem ir tuvāks skaidrojums, ka tā ir reliģija, zinātne un māksla Kultūras gredzenā. Šo zīmi var redzēt Ķīnā Debesu Templī, to var ieraudzīt arī uz senām spāņu gleznām un senās Grieķijas keramikā, uz Pāvesta ģerboņa, uz Svētā Sergija senlaicīgā attēla, tā ir arī Sv. Trīsvienības attēlos, Samarkandas ģerbonī. Zīme ir gan Etiopijā, gan uz Mongolijas klintīm, visās Himalaju kalnienēs un tibetiešu gredzenos, uz budistu karogiem. Sekojot dziļi neolītā, šo zīmi var atrast arī podnieku ornamentos. Visu apvienojošam Karogam tika izmeklēta zīme, kura izgājusi cauri gadu tūkstošiem. Zīme visur tika lietota nevis kā ornamentāls rotājums, bet gan ar īpašu nozīmi. Ja savāktu vienkopus visus šīs zīmes nospiedumus, tad, iespējams, starp cilvēku simboliem tā būtu visizplatītākā un vissenākā zīme.

Aiz Rēriha Pakta stāv tā iniciatora – dižā mākslinieka un zinātnieka vārds, kura daiļrade, domas un dzīve bija veltīti kalpošanai cilvēcei. Rēriha Pakta ideju izplatīšanā pirmskara Eiropā Latvijai bija būtiska loma, jo Latvijas Rēriha biedrība visā Baltijas reģionā spēja panākt gan varas pārstāvju, gan ievērojamāko kultūras darbinieku atbalstu.

Izstādē ir arī materiāls, kas apliecina Nikolaja un Helēnas Rērihu viesošanos Cēsīs.

            Ja cēsniekus ieinteresēs izstādē apkoptie materiāli un būs vēlēšanās vēl vairāk uzzināt par Nikolaja un Helēnas Rērihu dzīvi un darbību, par Rērihu centra Latvijas nodaļu, Rēriha Miera paktu, tad bibliotēkas darbiniekiem ir iespēja noorganizēt tikšanos ar Latvijas Rēriha biedrības pārstāvjiem. Interesentus lūgums pieteikties Cēsu Centrālajā bibliotēkā, tālr. nr. 64122879 (Gunta).

 

Informācija sagatavota izmantojot Latvijas Rēriha biedrības mājaslapā http://www.latvijasrerihabiedriba.lv publicētos materiālus.

 

Informāciju apkopoja –

Gunta Romanovska,

Cēsu Centrālās bibliotēkas direktores vietniece

( 64122879, 64123644 (arī fakss), mob. 29289216

e-pasts: gunta.romanovska@biblioteka.cesis.lv ; gunrom@inbox.lv