Aktrises Izoldes karjera negaidīti apraujas galvaspilsētas teātrī un viņai jāatgriežas lauku mājās, kur saimnieko māsa Olita. Izoldei jāmācās un jāsamierinās ar rāmu lauku dzīvi, bet tad viņa iepazīstas ar uzņēmīgo Laimoni.

Laikmeta kolīzijas, cilvēciskas kaislības un šerpi raksturi līdz šim nepublicētā rakstnieces Dagnijas Zigmontes romānā savijas kā pavedieni.

“Laimonis ņēma Izoldi savam priekam un, saprotams, arī savai mīlestībai. Viņš nebija varējis atļauties to agrāk. Nu viņam būs gudra un skaista sieva, ar kuru lepoties. Tā sieviete, uz kuru viņš bija skatījies no skatītāju zāles, nu būs viņam acu priekšā, tikai viņam. Viņš varēja nebēdāt par nākotni, kur līdzekļus ņems. Viņš savu naudu nebija guldījis nedrošās bankās, kuras kā purva maldugunis vi¬lināja ar lielām procentu likmēm, viņš vienmēr paļāvies uz savu prātu, un tas līdz šim brīdim pareizi priekšā pateicis. Un pateica arī: Izoldi, citu nevienu! Nu viņam bija, kā dēļ pūlēties, māju celt un vīnogu terasi taisīt. Kāpēc ne?”