Annas bibliotēkā, pirmajā šā gada pasākumā, bija pulcējies krietns dalībnieku skaits, jo runa bija par pagasta cilvēku – ilggadēju skolotāju, teātra režisoru, sabiedrisku darbinieku Oskaru Jaunzemu, kuram atzīmētu 90 gadu jubileju.

Oskars Jaunzems dzimis Litenes pagastā, bet lielāko savas dzīves daļu no 1952.gada pavadījis Annas pagastā. Pēc skolu beigšanas, otrajā pasaules karā cīnījies leģiona rindās, saņemts gūstā un ticis izsūtīts uz Tambovas apgabalu. Pēc atgriešanās Latvijā, bija spiests vidusskolā mācīties vēlreiz, jo 1943.gada Litenes ģimnāzijas diploms netika atzīts par derīgu, pabeidzis arī Latvijas Valsts universitāti. Annas skolā strādāja par vācu valodas un vēstures skolotāju, bija arodkomitejas priekšsēdētājs, vadīja Annas pamatskolas neklātienes konsultpunktu.

No atnākšanas dienas uz Annu, Oskars Jaunzems pulcināja ap sevi visus teātra mīļotājus. Viņš arī izvadīja pēdējā gaitā daudz mirušo savā ciemā un apkārtējos, bija aktīvs sabiedrisks darbinieks. Oskars kopā ar savu sievu Elzu bija skolas vēstures istabas veidotāji. Aizsaulē aizgāja 1992.gada janvārī. Pie Oskara Jaunzema biogrāfijas atradu ar viņa roku rakstītas rindas: „Tā tie aiziet cits pēc cita, kas reiz mūsu vidū mita, ar ko pazīstami bijām, dažu skaistu brīdi kopā pavadījām, tā tie aiziet, tā ies citi, mūsu pašu pavadīti, kamēr negaidīta, skaties, arī pašu rinda aties.”

Oskars Jaunzems no 1953.gada bija Annas ciema dramatiskā kolektīva vadītājs un divus gadus arī Alūksnes rajona virsrežisors, iestudēja 17 lugas. Režiju uzsāka ar I.Linduļa „Dižūdru Māle” iestudējumu un beidza ar Ed.Vulfa „Līnis murdā”. Drāmas kolektīvs starprajonu skatēs Alūksnē ar A.Brodeles „Dace meklē laimi” un Gulbenē ar A.Griguļa lugu „Uz kuru ostu?” ieguva 2.vietu.

Pirms 30 gadiem tika iestudēta R.Blaumaņa luga „Skroderdienas Silmačos” un par to Inese Skudra, Zāras lomas atveidotāja, saka: „Elza un Oskars bija radījuši īpašu auru teātra kolektīvam – tie nebija tikai mēģinājumi, bet jaukas satikšanās, joki, humors, interesanta laika pavadīšana. Un visam pāri – nopietns darbs, jo tā bija liela drosme iestudēt Annas teātrim tik pazīstamu lugu. Man negadījās redzēt Oskaru kā aktieri, bet kā režisoram viņam bija talants. Pirmkārt, jau atrast tēlotājus atbilstoši lomām. Neaizmirstamas un saprotamas bija viņa tēla analīzes, kas lika aizdomāties, ko režisors no katra grib. Lielu uzmanību viņš veltīja partneru saspēlei. Ar šo lugu Jaunzems bija trāpījis „desmitniekā”, jo atsauksmes par izrādi bija labas un daudz kur „Silmači” tika arī nospēlēti.”

Pasākuma laikā tika pieminēts arī Adolfs Čerbikovs, kurš bija Oskara Jaunzema līdzgaitnieks, kolēģis; kopā viņi paveica lielas lietas un daudzas lugas tika iestudētas abiem sadarbojoties, kā arī viens no dekoratoriem izrādēm bija tieši Adis (tā mēs saucām A.Čerbikovu). 1.februārī paiet gads kopš arī Adis ir pametis dzīvi šaisaulē. Tādēļ ar klusuma brīdi tika pieminēti izcilie režisori un visi tie, kuri kopā darbojās gan teātrī, gan skolā, bet nav vairs mūsu vidū.

Pasākuma dalībniekiem, dzirdot nelielus fragmentus, bija jāatmin lugas, kurās paši spēlējuši un, kuras iestudējis Oskars Jaunzems, kā arī kopā dziedājām dziesmas no teātra izrādēm, kuras bija sagatavojusi mūsu muzikālā skolotāja Leonora Dambīte. Par režisoru dalījās atmiņās bijušie aktieri, skolas kolēģi un skolnieki.

Tagi: Kultūra, skolotājs, Annas pagasts, Oskars Jaunzems, teātra režisors