Apraksts par vienu no aktīvākajām darba dienām liriskā noskaņā.

Jau otro gadu piedalos projektāBibliotēkas diena dzīvē (LibDay). Šoreiz garāks stāstījums.

 

           Bibliotēkā darba diena paskrien tik ātri, ka nevar paspēt padarīt visus iecerētos darbus, jo apmeklētāji ir ar savām prasībām un katram jāvelta uzmanība – citam tā ir dažu minūšu jautājums, citam – palīdzība nepieciešama pat dažu stundu garumā. Ir dienas, kad apmeklētāji jāapkalpo rindas kārtībā, jo vienlaikus ir vairāki, bet tā, ka nav neviena visas dienas garumā – tā vēl nav bijis.

 Šodien pat – ienāk viens apmeklētājs lūgt palīdzību internetbankas pakalpojumu pielietojumam (pēdējā laikā to ir daudz), otrs lūdz grāmatu – „Iedod kaut ko labu, nu tu jau zini, ko es lasu!”, trešais – „Paskaties, vai šo grāmatu esmu jau lasījusi!”. Tad jāsteidz iereģistrēt jaunās grāmatas, jo viena no tām ir vajadzīga – cilvēks no mājām nācis vairākus kilometrus, žēl, ja jānāk vēlreiz. Pazvana pensionārīte – „Esmu izlasījusi grāmatas, vai varētu atnest citas – tu jau zini, kādas man patīk!” Tā ir pastāvīga lasītāja, kura dzīvo netālu no bibliotēkas un, kurai ir grūtības uzkāpt otrajā stāvā – jāizpalīdz - cilvēkam prieks un bibliotēkā – gruntīga apmeklētāja. Pēc kāda laiciņa vairākiem apmeklētājiem vajadzīgs kopēšanas pakalpojums.

            Kamēr neviena nav – cītīgi meklēju materiālus, atlasu dzejoļus, darbu fragmentus no Skaidrītes Kaldupes daiļrades – nākošnedēļ bibliotēkā kārtējais pasākums, veltīts dzejnieces piemiņai un sakarā ar novadnieces dzimšanas dienu. Vēl jāizdara pāris zvanu – vai sarunātie mūziķi pasākuma muzikālajai noskaņai varēs ierasties. Pa vidam ierodas kāds datorlietotājs – labi, ka paši var tikt galā un mana palīdzība nav vajadzīga.

            Pēcpusdienā ierodas māmiņa ar trīsgadīgu bērniņu. Pašai gribas pie datora pastrādāt un arī kāda grāmatiņa priekšā lasīšanai jāizvēlas. Apsolu, ka to izdarīsim mēs abi ar puiku. Bērns piekrīt un aizejam uz bērnu stūrīti. Grāmatu daudz un mums paiet diezgan ilgi, jo gandrīz no katras ir jāpalasa, vai arī bērnam pašam jāpaskatās, kas tur iekšā. Kad izvēle izdarīta, piedāvāju paspēlēties, bet bērns grib labāk zīmēt. Protams, arī tāda iespēja pastāv – lapa priekšā, flomāsteri arī ir un (kopīgi – tāda bija izvēle) zīmējam. Kad zīmējums gatavs, arī māmiņa savus darbiņus pabeigusi. Zīmējums, protams, bija jāaiznes mājās parādīt brālītim. Citreiz sanāk vairāki bērniņi, tad gan vēlēšanās spēlēties ir lielāka un tiek pat uzspēlēts galda futbols.

            Darba diena strauji tuvojas noslēgumam, bet vēl jāpaspēj pārlasīt vismaz dažas grāmatas pasākuma scenārijam. Un tad – ierodas apmeklētāja, kurai nepieciešama palīdzība datornoformējumam, lai viņa varētu savas ieceres piepildīt, arī teksts jāpalīdz izdomāt. Ja lūdz, atteikt nemāku, atlieku savus darbiņus malā – cītīgi strādājam, lai sanāk skaisti. Šoreiz tas ir mazajiem bērniņiem bērnudārzā. Šāda veida palīdzība – apsveikumu, ielūgumu, scenāriju, diplomu, nomināciju, afišu u.c. veidošana ir nepieciešama daudziem. To, ka es māku un varu palīdzēt, viņi noskatījušies no manis veidotajiem darbiem bibliotēkas pasākumiem un vēlas ko līdzīgu savām ģimenes vai citām ballītēm, kā arī darbam vai citām vajadzībām.

            Telefona zvans – „Līdz cikiem tu būsi bibliotēkā? Man vajadzēs izdrukāt darbus.” Šāda veida zvani atskan no tiem apmeklētājiem, kuri bibliotēkā ierodas reizi mēnesī vai retāk. Visbiežāk jau pārliecinās, vai esmu uz vietas, jo reizēm gadās kāds seminārs, ka bibliotēka var būt arī slēgta.

             Varu atkal nedaudz pastrādāt pie scenārija, bet pēc minūtēm piecpadsmit apmeklētāja ir klāt. Apkalpoju šodien pēdējo apmeklētāju un pēc kāda laiciņa varēšu doties mājās ar gandarījuma sajūtu, ka ir palīdzēts tik daudziem cilvēkiem. Pateiktais „Paldies!” no apmeklētājiem ir vislabākā balva.

            Secinājums ir viens – bibliotēka pagastā ir ļoti nepieciešama, jo tajā var veikt daudzas funkcijas vienuviet. Laukos dzīvojošiem cilvēkiem tas ir ļoti svarīgi un nozīmīgi.

Tagi: Bibliotēka, Pasākumi, Bibliotēkas diena dzīvē