Alsviķu bibliotēka dibināta 1955. gada 16. septembrī. Sākumā tā atradās mājā „Ausekļi” , vēlāk „Arodniekos” un kopš 1967.gada atrodas Alsviķu kultūras namā. Ja iesākumā bibliotēka apmeklētāji apmainīja tikai grāmatas, tad ar 2001. gadu bibliotēkā ienāk jaunās tehnoloģijas - divi datori, kopētājs, printeris, skeneris. Kopš 2006. gada augusta bibliotēkā ir interneta pieslēgums, bezvadu internets  un lietotāju vajadzībām 7 datori .

Bibliotēka ir Alsviķu pagasta pārvaldes kultūras, izglītības un informācijas iestāde, kas veic kultūras mantojuma – iespieddarbu, elektronisko izdevumu, rokrakstu un citu dokumentu uzkrāšanu, sistematizēšanu, kataloģizēšanu un saglabāšanu, kā arī nodrošina tajā esošās informācijas publisku pieejamību un tās izmantošanu.

Bibliotēka atradās vienā telpā un bija diezgan šauri, kaut telpa bija gaiša, saulaina, bet vienā telpā atrodoties gan grāmatām, gan jaunajām tehnoloģijām, bija samērā šauri.. VVBIS projekta ietvaros bibliotēka saņēma jaunus datorus un visa tehnika nemaz neietilpa. Blakus bija neizmantota telpa, tā tika izremontēta un nodota bibliotēkas vajadzībām.

Tika ierīkota atsevišķa datortelpa un arī darbiniekam atradās savs stūrītis, kā arī paplašinājās lasītava bibliotēkas apmeklētāju vajadzībām.

Tagad bibliotēkā sava ērta vieta ir datorlietotājiem, ir savs mazo bērnu stūrītis, labiekārtots bērnu nodalījums, ērta lasītava.

Bibliotēkas apmeklētāji saņēma arī dāvanu bibliotēkas jubilejā – kaut tas ir noticis nejauši, bet realizējot kultūras nama vadītājas Marinas Ramanes projektu arī bibliotēka ieguva jaunus logus, jaunu grīdu grāmatu telpā, pārkrāsotas telpu sienas, ieliktas jaunas durvis, atjaunota elektroinstalācija.

2012. gada vasarā kopā ar brīvprātīgajiem palīgiem Amandu Ievu Kalniņu, Martu Līvu Ziņģi, Saniju un Solviju Ozoliņām bibliotēkas grāmatu plaukti tika pārkātoti un tagad ikviens apmeklētājs saka, ka bibliotēka ir kā atvērta grāmata. Visi apmeklētāji jūtas labi un mājīgi.

Šajos gados bibliotēkā ir strādājuši šādi bibliotekāri: Mirdza Eislere, Maija Kārkliņa, Pēteris Borodkins, Valda Srodele, Anita Rutka, Jānis Akmentiņš, Uldis Budrihs, Ausma Buša, Ārija Burka, Anita Berkolde, Līga Kleina, Sarmīte Jakobsone, Vineta Upmale, Ilze Heinrihsone.

Maija (Bērtiņa) Kārkliņa

Bibliotekāre no 1957.gada 25. decembra līdz 1963.gada 1. aprīlim. Sākotnēji Maija strādāja mājā Ausekļi. Telpas mazas – viena istabiņa, bet kā pati Maija atceras tad grāmatu jau arī nebija sevišķi daudz. Pati krāsojusi plauktus, lai būtu gaišāks. Nebija jau viegli, jo naudas jaunām grāmatām nebija. Vienīgi sovhoza arodbiedrība kādā 28. decembrī iedevusi naudu un tā bija jāiztērē. Kā  Maija atceras Rīgā jau gada beigās nebija daudz ko ņemt , tāpēc mājās bija jāved viena nosaukuma grāmatas vairākos eksemplāros . Tāda bija dzīve. Kamēr bibliotēka bija zem ciema naudas grāmatām vispār nebija.

Ar 1963. gadu bibliotēka pārceļas uz māju Arodnieki. Tur bija divas plašas telpas. Tas atviegloja darbu bibliotekāram un arī apmeklētājiem bija patīkamāk un ērtāk.

Galvenais uzdevums tajā laikā bija darbs ar masām- daudz un dažādu lozungu, saukļu izvietošana redzamā vietā un literārās tēmas – grāmatu apskati  un ,protams, lasītāju apkalpošana.

Grāmatu izsniegšanas punkts bija Krāgaskalnā. Bija tur grāmatas nedaudz uz vietas, bet zināmās dienās bibliotekāre no Alsviķiem ar koferīti, kurā bija grāmatas brauca uz Krāgaskalnu un samainīja grāmatas, lai ir ko lasīt.

Brauca no Alūksnes bibliotēkas un veica pārbaudes un deva vadošos norādījumus darba uzlabošanai.

Pirms kino parasti piecas minūtes tika veltītas jaunāko grāmatu reklamēšanai- tika izstāstīta grāmatas anotācija, lai ieinteresētu lasītājus.

Bija divas inventāra grāmatas- viena, kurā rakstīja ciema grāmatas, otrā par arodbiedrības  naudu iegādātās grāmatas.

 

Ausma Buša

Bibliotekāre no 1968. gada 1. februāra – 4. jūlijam. Bibliotēka atradās mazā istabiņā, jo atceroties kaut vai to, ka pavisam nesenā pagātnē bibliotēka atradās kultūras nama divās atsevišķās istabās, tad viena lielākā piederēja ciemam, bet bibliotēkai otra mazākā. Bija pāris plaukti, grāmatu maz. Ausmas kundze atceras, ka šajā laikā netika nopirkta ne viena grāmata, jo nebija naudas. Daudz lasītāju nebija, vairāk nāca skolēni un jaunieši.

Šajā laikā Karvas bibliotēka jau bija likvidēta, tāpēc viņai ar grāmatu koferīti bija jābrauc uz Karvu. Šeit lasītāju esot bijis vairāk un bijuši čaklāki bibliotēkas izsniegšanas punkta apmeklētāji. Tas atradās kluba otrajā stāvā virs pasta. Viņa atceras , ka bijusī ap 50 lasītāji.

Līgas Muižnieces atmiņas par darbu

 Alsviķu 1. bibliotēkā

            Manā dzīvē laiks no 1973.gada 7.jūlija līdz 1975.gada septembrim saistās ar ļoti jaukām un mīļām atmiņām. Tā bija mana pirmā darba vieta, pirmā alga, ļoti jauki cilvēki gan ciema padomē, gan klubā, gan Alūksnes centrālajā bibliotēkā.

1973.gadā biju tikko pabeigusi vidusskolu un tā kā nebija iespējas mācīties tālāk, un ļoti mīlēju grāmatas,  tad ļoti gribējās strādāt bibliotēkā. Man piedāvāja darbu Alsviķu 1.bibliotēkā, kuru pārņēmu no Anitas Berkoldes.  Bibliotēka bija otrajā stāvā kāpņu galā pa kreisi un atradās vienā istabiņā. Fonds bija apmēram pieci tūkstoši grāmatu.

Kluba telpās mājvietu bija atradusi arī Alsviķu pamatskola. Bieži vien starpbrīžos skolas bērni ieskrēja pie manis paskatīties pasaku grāmatas.

   Skolotāja Anita Rutka mācīja visus mācību priekšmetus.  Atceros kluba vadītājus Mārīti Kauliņu un Pēteri Būdnieku .

     No pasākumiem atceros Jauno grāmatu dienas. No Rīgas tika saņemtas grāmatu pakas. Tie bija īsti svētki.

Ļoti cītīgi bija lasītāji - Valija Klancberga, Vaivods, Burka u.c. Lai bibliotēkas darbs ritētu atbilstoši visiem noteikumiem, Alūksnes bibliotēkas metodiķe Aina Keomeģe brauca uz pārbaudēm un arī palīdzēja ar padomu. Kad tika nopirkti bibliotēkas jaunie plaukti, tad tos no Alūksnes montēt brauca  viņas vīrs.

Visinteresantākie bija braucieni uz Karvas iecirkni ar grāmatu čemodānu. Man tika piešķirts rūtains čemodāns, kurā es liku pēc savas saprašanas  grāmatas un ar satiksmes autobusu devos apgaismot Alsviķu sovhoza Karvas iecirkņa strādniekus. Tie bija lauku brigādes darbarūķi, kurus vadīja iecirkņa priekšnieks Zigfrīds  Kalacis. Tiku laipni sēdināta iecirkņa telpās un kopā ar visiem brigādes strādniekiem noklausījos visus darbus, ko kur sēs un  stādīs, kāda tehnika izgājusi no ierindas un kāds darbs jādara pa priekšu, kāds pēc tam. Pa vidu arī tiku apkalpojusi grāmatu lasītājus. Atceros no tiem laikiem Ausēju Jāni, Kolovu Melitu.

Par darbu bibliotēkā stāsta Anita Rutka

Darbu uzsāku 1963. gada decembrī Karvas bibliotēkā, bet ar 1964. Gada februāri arodbiedrība apvienoja Karvas un Alsviķu bibliotēkas un es 2 dienas strādāju Karvā un pārējās Alsviķos.

Alsviķos bibliotēka bija izvietota nelielā istabā Arodnieku mājā. Naudas grāmatām bija maz, bet lasītāju daudz.

Bibliotēkā parasti izliku grāmatu izstādes. Šajos gados modernas bija literārās tiesas.

 

Adrese

Kultūras nams-Alsviķi, Alsviķi, Alsviķu pag., Alūksnes nov., LV-4333

Kontaktinformācija

Darbalaiks

  • P:08:30-17:00
  • O:09:30-18:00
  • T:08:30-17:00
  • C:09:30-18:00
  • P:08:30-17:00
  • S:-
  • Sv:-
kultūras karte Latvijas filmu bibliotēkas SĀC AR LATVIJU BIBLIOTĒKĀ Jaunā LNB Digitālā kolekcija www.periodika.lv