Dzimusi 1973. gada 17. aprīlī Skrundā

Dace  Meiere studējusi LU Filoloģijas fakultātē, beigusi Viļņas universitātes Filoloģijas fakultāti. Papildinājusies Sjēnas universitātē Itālijā. Latvijas Universitātē  Svešvalodu fakultātes Romāņu katedrā mācījusi itāļu valodu. Kopš 1996. gada publicē tulkojumus no itāļu, spāņu, katalāņu un lietuviešu valodām. Par U. Eko "Rozes vārda" tulkojumu saņēmusi balvu  kā 1998. gada labākā tulkotāja. Saņēmusi Itālijas Kultūras ministrijas Nacionālo prēmiju tulkošanā un vairākas Itālijas Ārlietu ministrijas prēmijas. Literatūras gada balvai 2010 nominēti veseli divi viņas tulkoti darbi: Paolo Džordāno "Pirmskaitļu vientulība" un Sandro Veronēzi. "Rāmais haoss".

 Nozīmīgākie tulkojumi: Umberto Eko romāni "Rozes vārds", "Fuko svārsts", "Bodolīno" un "Prāgas kapsēta", „Skaistuma vēsture”, „Neglītuma vēsture”, „Kā uzrakstīt diplomdarbu”,  Alesandro Bariko "Zīds", "Okeāns Jūra", "Stikla pilis", Silvana de Mari "Pēdējais elfs" un "Pēdējais orks", Kristina Sabaļauskaite "Silva Rerum".

 Dace Meiere: Valoda jau nav nekas tāds, ko var iemācīties līdz galam, sasniegt pilnību un apstāties. Turklāt tulkotājam jāapgūst ne tikai valoda, bet arī attiecīgā kultūra un katrai grāmatai apkārt pastāvošie konteksti. Citādi var aiztulkoties šķērsām un nejauši iztulkot būtībā citu tekstu – ne to, ko iecerējis autors. Tāpēc es tulkoju tikai no itāļu, spāņu un lietuviešu, lai gan lasu vēl dažās citās. Piemēram, sāku mācīties turku valodu, bet drīz vien sapratu, ka nekad nevarēšu no tās tulkot, jo nepaspēšu apgūt kontekstus – visu islāmisko fonu, vēsturi, arābu un persiešu valodas ietekmes. Man ļoti mīļš bija Djego Marani un viņa "Jaunā somu gramatika", Silvana de Mari ar "Pēdējo elfu" un "Pēdējo orku". Ernesto Ferrero un viņa "N." – arī vēsturiski ļoti precīzs darbs: ja kāds no personāžiem ko teica, attiecīgie vārdi noteikti bija nākuši no viņa paša vai laikabiedru memuāriem. Bet otrs mīļākais rakstnieks pēc Sabaļauskaites man šobrīd ir Sandro Veronēzi ("Rāmais haoss"). Tomēr tulkošanas procesā attiecības ar autoriem un tekstiem bieži vien ir mutuļojošs mīlas un naida sajaukums.