,,Grāmatas iegādājās nevis tālab, lai iegūtu jaunas zināšanas, bet gan nolūkā tajās rast apstiprinājumu jau zināmajam...”

     /Gabriels Garsija Markess, Simts vientulības gadu/ 

Gabriels Garsija Markess ir dzimis 1928.gada 6.martā provinciālā Kolumbijas pilsētiņā Arakatakā. Jau agrā jaunībā viņš apzinājās, cik cieši materiālās un morālās dzīves grūtības saistās ar sociālo netaisnību. Astoņpadsmit gadu vecumā Garsija Markess sāka strādāt par reportieri galvaspilsētas avīzē, vēlāk viņš strādāja par žurnālistu žurnālā “El Espectador”.

Rakstnieka daiļradi raksturo fantāzijas lidojums, nenoteikta un brīžiem nereāla notikumu norises vieta, izteiksmīgs naturālisms un ļoti sīki izzīmētas detaļas.

Par pavērsiena punktu jaunā rakstnieka garīgajā biogrāfijā kļuva neatkarības cīņu pieaugums Latīņamerikā. Tas lielā mērā izpaudās viņa daiļradē.

 

Viņa romāni, no kuriem dveš kontinenta sabiedrisko cīņu enerģija, pārsteidz ar savu māksliniecisko revolucionārismu. 

1982.gadā Garsija Markess saņēma Nobela prēmiju literatūrā par romānu “Simts vientulības gadu” (1967), kas tiek uzskatīts par labāko viņa darbu.

Bibliotēkā skatāma autora darbu izstāde.