"Visu gadu naudu krāju,

Sveču dienas gaidīdams;

Nu atnāca Sveču diena,

Nu naudiņa jātērē." (L.t.dz.)

Senie latviešu tautas ticējumi teic, ka 2. februārī svinama Sveču diena. Latvieši pat visu februāri izsenis dēvējuši par sveču mēnesi. Sveču diena saukta arī par Ziemas Māras dienu; tāpat par Svecaini, Grabenīcu, Groninicu, Vēja vai Govju dienu. Sveču diena iezīmē ziemas vidu. Šajā dienā latvieši parasti lēja sveces no aitu taukiem vai vaska.

Svece ir siltuma un gaismas simbols. Nenoliedzami tai piemīt arī kaut kas maģisks un netverams. Svece ir neaizstājams palīgs dziedniekiem, astrologiem un cilvēkiem, kas strādā ar tā dēvētajām smalkajām enerģijām.

Jau gadsimtiem ilgi cilvēki zina, ka sveces liesmai piemīt maģiskas īpašības – tā satur spēcīgu uguns enerģiju.Uguns – tā ir vissmalkākā garīgā enerģija.