2012. gads dabas aizsardzības jomā ir jubilejām pārbagāts, un labi, ka Zooloģiskā dārza kolektīvs jau laikus, pirms pieciem gadiem, vienojās, ka jāuzraksta grāmata par savu vēsturi. Dabas aizsardzības nozares saimniekiem tas neienāca prātā. Simt gadu laikā ir mainījušās varas, ir pārveidojusies zoodārza ainava, te mituši dažādi dzīvnieki. Nu dārza pirmo 50 gadu vēstures līkloči apkopoti grāmatā. Profesors Jānis Stradiņš pēcvārdā raksta: «Necerēju, ka par zoodārzu izdosies sameklēt tik daudz kultūrvēsturisku liecību pat no tālajiem pirmsākumiem. Rakts ir dziļi, pētīts, analizēts un kārtots rūpīgi, bet pati grāmata uzrakstīta dzīvi, gandrīz rotaļīgi, ar humoru. Tās stiprā puse ir tēlojums ar epizodēm, spilgtiem cilvēku un dzīvnieku personāžiem, laikmetu grimasēm. Runāts itin kā par sīkumiem, kurus «lielā vēsture» parasti atstāj fonā, aiz kulisēm, bet cik tie ir daiļrunīgi, cik daudz stāsta par 20. gadsimta Rīgas un Latvijas vēsturi.»

Prieks, ka pie zoodārza šūpuļa stāvēja Latvijas izcilākie savas jomas cilvēki: Georgs Kūfalts, Ferdinands Štolls un Karls Grevē. Zooloģiskais dārzs tapa kā glābšanas riņķis Baltijas savvaļas dzīvniekiem, to grūti pat iedomāties, bet 1909. gada pētījumā par vietējiem dzīvniekiem Karls Grevē nevarēja pat nosaukt kādu neapdraudētu vietējo sugu! Šī grāmata bija mans lielais prieks veselu nedēļu, centos lasīt lēni, bija vietas, kur raudāju, daudzviet šausminājos, it īpaši par to, ka agrāk apmeklētāji centušies lāčiem iedot šņabi vai pērtiķim adatas. Ceru, ka mūsdienās cilvēki tik stulbi nav. Es vēl vairāk iemīļoju zoodārza darbiniekus – gan šā laika draugus, gan tos, kas uz Mežaparku noraugās no mākoņa maliņas.

Lielisko grāmatu var nopirkt Rīgas Zooloģiskā dārza kasēs.

Tagi: Dzīvnieki, 100 gadi, Zooloģiskais dārzs