“Es stāstu par Latviju”, kas nu latviešu valodā iznāk atkārtotā un papildinātā izdevumā, apvieno divas grāmatas, no kurām katrai ir sava tapšanas vēsture, tomēr doma ir viena — pastāstīt par mūsu zemi, cilvēkiem, vēsturi.
    Pirmā grāmata — “Tomēr tik tuvu” radās pēc somu apgāda “Otava” ierosinājuma. Toreiz biju neatkarīgās Latvijas vēstniece Somijā (1991-1998) un līdz pat 90. gadu beigām, kad atgriezos mājās, man bieži nācās skaidrot gan Latvijas ģeogrāfisko novietojumu (pirmā aiz Igaunijas ir Latvija un tikai pēc tam seko Lietuva, nevis otrādi), gan mūsu vēstures sarežģītos līkločus.
Tuvu vienmēr bijusi Igaunija un pat visus padomju gadus arī Somija. Tiesa, tikai ģeogrāfiskā ziņā.
Tuvu bija brīvība, patiesībā visu manu mūžu, tikai es to nenojautu.
Tuvas ir manas atmiņas, jo par daudz ko joprojām šķiet: tas noticis pavisam nesen — lai arī atjaunotā Latvija un tās pirmajā gadā dzimušie jau tuvojas pilngadībai.
“Tomēr tik tuvu” Somijā iznāca 1997. gadā, bet Igaunijā — 1999. gadā.
“Latvijas zeme un debesis” Somijā iznāca 2000. gadā, bet Igaunijā — 2001. gadā.

Tagi: vēsture, Latvija, Žīgure