Dzejnieks Aleksandrs Čaks 20. gadsimta 30. gados, krājuma “Iedomu spoguļi” tapšanas laikā, intensīvi strādā dažādos literatūras žanros, sāk radīt arī varoņepu “Mūžības skartie”, regulāri raksta apceres par literatūru, kino un teātri. Daudzveidīgā pieredze rakstniecībā mudina dzejnieku rakstīt ar romantisku un episku vērienu. Čaka dzejoļi kļuvuši garāki.
   Krājums “Iedomu spoguļi” ir viens no interesantākajiem dzejnieka daiļradē. Sērijas “Skolas bibliotēka” jaunā grāmata sagatavota pēc 1938. [1937] gada krājuma “Iedomu spoguļi” pirmpublicējuma, bet izmantota arī Kopotu rakstu 2. sējuma (1992) pieredze un komentāri. Zinātkāram lasītājam patiks Valda Rūmnieka priekšvārds. Tajā var uzzināt, ka krājuma tapšanā svarīgi arī gluži personiski apstākļi – iepazīšanās ar nākamo dzīvesbiedri Anitu Bērziņu. Kuri dzejoļi ir veltīti Anitai, to var noskaidrot, lasot jauno grāmatu.
   Čakam patīk neparastas vietas, lietas un īpatnas profesijas cilvēki, un dzejā viņš tos paspilgtina un cildina. Dzejnieks redz to, ko mēs citi pat nespējam pamanīt. Čaks arī smejas, bet neievaino. Čaka humors ir maigs un saudzīgs. Dažreiz dzejnieks vienā teikumā pasaka ko tādu, ka pie šī teikuma jāpaliek ilgi jo ilgi. Grāmatā “Iedomu spoguļi” ikviens var rast idejas saviem radošajiem meklējumiem.

Tagi: Dzeja, Čaks, Spoguļi