Romāns “Eņģelis klusēja” ir sarakstīts laikā no 1949. līdz 1951. gadam, un notikumi tajā risinās pēckara Vācijā. Pirmo reizi darbs publicēts pēc rakstnieka nāves 1992. gadā, jo līdz tam tika uzskatīts, ka nedz Vācija, nedz pārējā pasaule nav gatava tik neliekuļotam atgādinājumam par Otrā pasaules kara laikā piedzīvoto postu.
Ir 1945. gada 8. maijs, Vācijas kapitulācijas diena. Pa kādas vācu lielpilsētas drupām lēni slāj dezertējis kareivis. Viņš ir atgriezies dzimtajā pilsētā un meklē maizi, pajumti, kādu pazīstamu seju. Šis vīrs sastopas gan ar cilvēcīgu palīdzību, gan nežēlīgu savtību, kas slēpta aiz kristīgās morāles maskas. Tomēr šiem klejojumiem cauri vijas stāsts par mīlestību – tik tīru un trauslu, tik skaistu un neaptraipītu, uz kādu bija spējīga tikai paaudze, kas pārnāca no kara zaudējusi gan dzimteni, gan jēgu dzīvot...
  Heinrihs Bells (1917–1985) ir viens no visu laiku atzītākajiem un lasītāju mīlētākajiem vācu rakstniekiem. Viņa darbi ir cilvēciski skaudri, tie vēstī par prātam neaptveramu vientulību, sirdsskaidru mīlestību un laimes meklējumiem.
Dzīves laikā rakstnieks ir gan dienējis Nacistiskās Vācijas bruņotajos spēkos, gan bēguļojis no Ādolfa Hitlera pakļautībā esošām militārām organizācijām, gan atradies ASV armijas gūstā. Kara laikā piedzīvotais, justais un izciestais, redzētais un dzirdētais spilgti atspoguļojas autora darbos.
Par nopelniem literatūrā rakstnieks saņēmis daudzus apbalvojumus, tostarp arī Nobela prēmiju 1972. gadā.

Tagi: Vācija, Bells, Eņģelis