Garsijas Markesa atraitne Mersedesa un dēli Rodrigo un Gonsalo atklātā vēstulē norāda, ka rakstnieks esot vēlējies sadalīt savu mantojumu starp dzimto Kolumbiju un Meksiku, kur viņš ilgus gadus dzīvojis.

Kā jau ziņots iepriekš, arhīvu nopircis Teksasas universitātes Harija Ransoma centrs. Garsijas Markesa arhīvā ietilpst fotogrāfijas, divas rakstāmmašīnas, pieci datori un aptuveni 2000 vēstuļu no rakstniekiem Hulio Kortāsara, Milana Kunderas un Greiema Grīna.

Teksasas universitāte izvēlēta tāpēc, ka “tā ir viena no labākajām arhivēšanas un dokumentu saglabāšanas vietām”, teikts vēstulē. “Arhīvs netika piedāvāts citiem centriem. Tas netika izsolīts, un mēs nemeklējām dāsnākās summas solītāju,” piebilst rakstnieka tuvinieki.

Ransoma centra krājumā jau ir pasaulslaveno rakstnieku Horhes Luisa Borhesa, Viljama Folknera un Džeimsa Džoisa arhīvi. Pārstāvēti arī citi Nobela prēmijas literatūrā ieguvēji, piemēram, Semjuels Bekets, T.S.Eliots, Ernests Hemingvejs un Džons Steinbeks.

Garsijas Markesa ģimene norādīja, ka dažas rakstnieka lietas iegūs Kolumbijas Nacionālā bibliotēka. To vidū būs romāna “Simts vientulības gadu” sarakstīšanai izmantotā rakstāmmašīna, Nobela prēmijas medaļa un sertifikāts. Pārrunas ar bibliotēku norisinās jau vairāk nekā gadu.

“Vairākas citas lietas mēs vēlamies atstāt Meksikā, jo tās bija Gabo mājas 50 gadu garumā,” teikts ģimenes locekļu parakstītajā vēstulē.

Garsija Markess aizgāja mūžībā šī gada aprīlī. Viņš bija 87 gadus vecs.